Viņš norādīja, ka samazināto PVN likmi vajadzētu piemērot dārzeņiem, maizei, pienam, gaļai, olām un miltiem, taču viņš piebilda, ka tas neattiektos tikai uz Latvijā audzētiem produktiem.

PVN likmes samazināšana līdz 10% Latvijas zemniekiem nozīmētu to, ka būtu lielāks iekšējais patēriņš, kas veicina ienākumus lauksaimniekiem, konkurences palielināšanos ar importēto produkciju u.c. lietas.

«Valdībai būtu jāsaprot, ka nav jau mums kara situācija, bet gan tikai ekonomiskās krīzes situācija, un pamata pārtikas precēm ir jābūt pieejamām visām sociālajām grupām,» uzsvēra J.Lazdiņš.

Viņš arī skaidroja, ka statistika jau ir pierādījusi to, ka, iepriekš palielinot PVN likmi no 18% uz 21%, pieauga ēnu ekonomika, pārtikas cenas un iedzīvotāji mazāk patērē pārtiku. Tas nozīmējot arī to, ka lauksaimnieki mazāk saražo.

Esot nepieciešams panākt, ka, samazinot likmi pamata pārtikas preču grupām, tiktu nodrošināts tāds pats cenu samazinājumu arī veikalu plauktos To varētu panākt sarunās ar lielveikalu tīkliem, bilst J.Lazdiņš.

Zemnieku saeima šodien, 22.novembrī, iesniedz Tautsaimniecības, Finanšu un budžeta komisijā, Zemkopības, Finanšu ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestam vēstuli, ar prasību samazināt PVN likmi pamata pārtikas preču grupai.

Šodien notiks arī Zemnieku saeimas rīcības, kurā tiks izvērtēts kā rīkoties gadījumā, ja prasības netiks ņemtas vērā. Tādā gadījumā pirmais solis varētu būt dialogs, un tālāk, izejot no lēmumiem, tiks izvērtēts rīcības plānu. Galējais solis varētu būt protesta akcijas. «Sarkanā līnija» protesta akcijām būtu 12% PVN.