To ceturtdien ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua. Apspriežot EK priekšlikumu par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013. gada, Dace Lucaua pauda neizpratni, ka EK priekšlikumā Latvijas un citu dalībvalstu viedoklis ir klaji ignorēts.

«Bez tam mēs uzskatām, ka EK priekšlikums ir pretrunā ar 2008. gada ES nolemto, ka ES ir nepieciešams nodrošināt godīgus konkurences nosacījumus visu dalībvalstu lauksaimniekiem un ilgtspējīgu lauksaimniecību visā savienībā. Tāpat arī tiešo maksājumu sadales priekšlikums ir pretrunā ar pašas EK 2010. gada paziņojumā Kopējās lauksaimniecības politika 2020. gada perspektīvā minēto, ka ir jāpārskata veids, kā tiek dalīti tiešie maksājumi, lai atbalsts visām dalībvalstīm un lauksaimniekiem būtu taisnīgs un līdzsvarots,» sacīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre.

Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni 80 procentu apmērā no ES vidējā, kas jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu. Tāpat nepieciešams noteikt arī maksimālo tiešo maksājumu līmeni katrai dalībvalstij 120 procentu apmērā no ES vidējā, ko nedrīkst pārsniegt. Gala lēmumu par ES daudzgadu budžetu nākamajam plānošanas periodam no 2014. līdz 2020. gadam būs jāpieņem ES dalībvalstu premjerministriem. Plānots, ka ES daudzgadu budžetu varētu pieņemt 2012. gada nogalē.