LIAA vadītājs pauda, ka pastāv «dažādi tehniski ierobežojumi un strīdi akcionāru starpā».

«Ir arī objektīvi iemesli – Latvija nav rūdas valsts un Metalurga [a/s Liepājas metalurgs – red.] darbība balstīta uz metāllūžņu kausēšanu. Arī elektrību mēs iepērkam, un mums nepietiek savējās. Tāds uzņēmums varēja rasties tikai toreizējā cariskajā impērijā, un tas tika izveidots vietējam tirgum. Parasti tik nopietnas rūpnīcas mazās valstīs neveido, taču tagadējais uzdevums ir uzņēmumu saglabāt, un tas ir grūts uzdevums. Tomēr es nevēlētos prognozēt nākotni. Skaidrs ir viens – uzņēmumam ir milzīga nozīme ne vien pilsētai un reģionam, bet arī valstij,» radio pauda A. Ozols.

Db.lv rakstīja, ka  4. novembrī a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers iesniedza Liepājas tiesā uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu. Pēc uzņēmuma Liepājas metalurgs maksātnespējas Liepājā bez darba varētu palikt vairāk nekā tūkstotis cilvēku, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja Liepājas metalurga vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.