«Valsts patlaban būtībā ir pārkreditējusi Liepājas metalurgu, un uzņēmums tagad ir parādā nevis ārzemju bankai, bet valstij. Šī nauda nav zaudēta - valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram. Tādā veidā modernizācijā ieguldītie līdzekļi nav uzskatāmi par zaudētiem, ar to valsts vēl var nopelnīt,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka patlaban valstij ir laba izdevība iegūt savā īpašumā uzņēmumu par galvotā kredīta cenu, jo bankrota gadījumā uzņēmumi ir lēti iegūstami.

«Tas arī būtu jādara. Metalurģijas nozare Eiropā un pasaulē, neapšaubāmi, atkopsies, un Liepājas metalurga produkcija atkal būs nepieciešama,» piebilda Repše.

Vaicāts, vai, vērtējot no šodienas skatupunkta, 2009.gadā bija nepieciešams galvot kredītu Liepājas metalurgam, Repše sacīja, ka galvojums bija vēlams un tolaik visi bijuši vienisprātis, ka uzņēmuma modernizācija ir nepieciešama konkurētspējas nostiprināšanai.

«Atgādināšu, ka tas bija Saeimas lēmums - likumā par valsts budžetu tika ierakstīta šī galvojuma izsniegšana - un es kā finanšu ministrs tikai izpildīju likumu. Bija jābūt nopietniem iemesliem, lai nepildītu likumu,» uzsvēra Repše.

Viņš uzsvēra, ka Finanšu ministrija un Valsts kase aptuveni gadu izvērtēja Liepājas metalurgu, tā dotās ķīlas, saskaņoja galvojumu ar Eiropas Komisiju, lai tā to atļautu, gatavoja dokumentus.

«Tika paveikts liels darbs, un Valsts kase rūpīgi un kompetenti sagatavoja atzinumu ar pozitīvu rekomendāciju un ieteica izsniegt valsts galvojumu. Personiski telefonsarunā ar Valsts kases pārvaldnieku Kasparu Āboliņu guvu apstiprinājumu, ka, neskatoties uz iespējamajiem riskiem, uzņēmuma modernizācija ir nepieciešama. Valsts kase arī apgalvoja, ka ķīlas ar uzviju nosedz visus riskus,» skaidroja Repše.

Bijušais finanšu ministrs piebilda, ka Valsts kase arī apstiprinājusi, ka kredīta nauda nevarēs tikt izmantota citiem tēriņiem, bet pa tiešo no bankas tiks pārskaitīta elektroloka tērauda kausēšanas krāšņu piegādātājam un uzstādītājam.

Repše sacīja, ka patlaban medijos pieminētie skeptiskie fragmenti no Valsts kases veiktā izvērtējuma ir izrauti no konteksta. «Katrā izvērtējuma dokumentā tiek norādīti arī riski. Arī šajā dokumentā tika norādīts uz iespējamām problēmām nozarē un ar uzņēmuma vadību saistītiem riskiem, tomēr, izvērtējot visus riskus, Valsts kase rekomendēja galvojumu izsniegt,» uzsvēra Repše.

Jautāts, vai patlaban Liepājas metalurga ķīlas sedz valsts galvotā kredīta summu, Repše sacīja, ka «tagad tā ir Valsts kases goda lieta - pierādīt savu profesionalitāti un nodrošināt, lai uzņēmums varētu sekmīgi atsākt darbu».

Repše norādīja, ka arī tagad ir pārliecināts - objektīvi bija pamats izsniegt valsts galvojumu kredītam, vienīgā kļūda tika pieļauta subjektīvajā faktorā - Liepājas metalurga īpašnieku izvērtējumā, jo tie patlaban uzņēmumu noveduši tik tālu, ka to jau ir zaudējuši.

«Slēgt uzņēmumu būtu liela kļūda, tāpēc valstij uzņēmums jāpārņem un pēc tam jāpārdod, tādā veidā nopelnot. Turklāt pelnītu arī valsts budžets, jo uzņēmums atkal maksātu desmitiem miljonu latu nodokļos,» sacīja Repše.

Vaicāts, vai tika veikta pienācīga valsts galvotā kredīta uzraudzība, Repše sacīja, ka uzraudzības pienākums bija Valsts kasei un tas arī jājautā Valsts kasei.

Jau vēstīts, ka Liepājas metalurgs nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.

Piektdien uzņēmums vērsās Liepājas tiesā ar iesniegumu, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu. Liepājas metalurgs skaidro, ka pagarinājums nepieciešams, lai pilnveidotu iepriekš izstrādāto tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna projektu un maksimāli ņemtu vērā kreditoru intereses.

Valsts kase šomēnes no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja Liepājas metalurga vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A. - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica Liepājas metalurga valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Galvojumu valsts vārdā par Liepājas metalurga saistībām kopumā 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā pret banku UniCredit izsniedza toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada decembrī. Aizņēmums Liepājas metalurgam bija nepieciešams ražotņu modernizācijai.