«Mūsu mazajā ekonomikā un rūpniecībā šāds mēneša svārstīgums ir normālā parādība. Tomēr publicētie cipari apstiprina mūsu viedokli par lēnāku rūpniecības attīstību šā gada beigās un arī nākamajā gadā. Biznesa pusē dzirdētais liecina par to, ka ražotāji plāno noturēt sasniegtos apjomus, bet turpmāka izaugsme jau ir daudz sarežģītāka. Prognozētā lēnāka ekonomikas izaugsme reģionā liek mūsu ražotājiem būt piesardzīgākiem – uzņēmumu novērtējums ražošanas apjomiem saglabājas stabils un vairs nekāpj. Sagaidāms, ka rūpniecības izaugsme šogad vidēji sasniegs 13-15%,» tā Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, rezumējot, ka nelielais kritums rūpniecības izlaidē piedzīvots pēc septiņu mēnešu augšupejas, atzina, ka rūpniecības izlaides mēneša dati gan augšupejas, gan lejupejas periodos parasti līdzinās kardiogrammai – tie nemēdz ilgstoši virzīties uz vienu pusi.

«Apmeklējot ražošanas uzņēmumus, ir jūtams entuziasms un līdz šim nekad nepieredzēta vienprātība par to, ka nākotne būs labāka par tagadni un vēl jo vairāk par diezgan nesenu, bet samērā drūmu pagātni. Tiesa gan, pieauguma tempi turpmāk vairs nebūs tik strauji kā līdz šim. Ja šā gada pieaugumu galvenās nozares, izņemot pārtikas pārstrādi, vērtē 10-30% diapazonā, tad nākamgad tas varētu drīzāk būt ap 10%. Tātad rūpniecības «kardiogrammas» līkne virzīsies uz augšu, kaut arī nebūs taisna,» tā P. Strautiņš.

Apstrādes rūpniecības kopējās izlaides kritums septembrī pamatā skaidrojams ar sakritību: divas galvenās apakšnozares — pārtikas un koksnes pārstrāde, kurās izlaide bija pieaugusi vairākus mēnešus pēc kārtas, piedzīvoja vienlaicīgu korekciju. Ļoti uzkrītoša ir farmācijas izlaides samazināšanās par 50%, minēja P. Strautiņš, norādot, ka krasas izmaiņas atsevišķos mēnešos var radīt sakritības, taču lejupslīde 2010.gadā kopumā liek brīnīties arvien vairāk, jo nozares uzņēmumu vadītāji, acīs skatoties, apgalvo un zvēr, ka patlaban viņu ražošanas apjomi ir lielāki nekā jebkad bijuši. Septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, rūpniecības izlaide turpināja uzrādīt ievērojamu pieaugumu 19% apmērā, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā par 19,7%.

«Patlaban rūpniecība turpina izaugsmi, kas galvenokārt notiek uz eksporta rēķina. Taču pamazām to sāk balstīt arī vietējais tirgus. Latvijas eksports ir kāpinājis savu konkurētspēju, kas ļauj stiprināt gan eksportu, gan arī rūpniecības veikumu«. Domā

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Viņš arī minēja, ka nozares izplešanos uzrāda vairums reģiona valstu, eirozonas apstrādes rūpniecības aktivitātes pieaugums oktobrī izrādījies labāks par prognozēto. Līdz ar to tas dod pamatu sagaidīt, ka straujā izaugsme Latvijas rūpniecībā šogad turpināsies, nākamgad izaugsme gan, visticamāk, saglabāsies, tomēr tā nebūs tik strauja, tā D. Gašpuitis, piebilstot, ka joprojām tās izaugsmi noteiks tas, cik atbalstoša un stabila būs makroekonomiskā vide investīcijām un nodokļu jomā. Ļoti svarīgi būs valsts finanšu stāvokļa stabilizēšanas pasākumu rezultāti un reitinga atjaunošana. Rūpniecības sektora veikums ir viens no ekonomikas atveseļošanās dzinējiem ne tikai Latvijā.

Gada griezumā rūpniecības produkcijas izlaide pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palielinājusies par 13%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā - par 12,6%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,9% un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 15,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.