Viņaprāt, īpaši svarīgi būs augusta dati, jo tieši attiecībā uz šo mēnesī apsteidzošie rādītāji citās valstīs signalizē par situācijas pasliktināšanos. Arī Eiropas Komisijas datos par Latvijas rūpnieku noskaņojumu šajā mēnesī ir redzamas nepatīkamas tendences, taču kritums ir bijis mazāk izteikts nekā eirozonā.

«Skaļi sāpju kliedzieni no rūpniecības uzņēmumiem pagaidām nav dzirdēti, noskaņojums kopumā joprojām ir visai optimistisks, vairāk tiek runāts par attīstības plānu turpināšanu, nevis ražošanas samazināšanu. Taču nav šaubu, ka turpmākie mēneši mūsu rūpniekiem būs grūtāki nekā gada pirmā puse,» prognozē eksperts.

Pēc viņa teiktā, jaunākie makro dati no Eiropas un Amerikas ir tik slikti, ka vairs nevar izslēgt, ka šīs ekonomikas trešajā ceturksnī jau varētu būt ieslīdējušas recesijā. «Latvijas ekonomikai trešajā ceturksnī joprojām ir izredzes sasniegt labāko gada pieauguma tempu kopš 2007.gada, taču agri vai vēlu pasaules ekonomisko rūpju smagums uz laiku nobremzēs arī mūsu ekonomikas iziešanu no krīzes,» uzskata P. Strautiņš.

«Diemžēl jārēķinās, ka, rūpniecības un eksporta izaugsmei bremzējoties, arī jaunas darba vietas tiks radītās gausāk. Tādējādi arī iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās vairs nebūs tik izteikta. Atvieglojums vienīgi var nākt no lēnāka cenu kāpuma,» rūpniecības konjunktūru rezumē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Jau ziņots, ka jūlijā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide gada griezumā palielinājās par 10,8%, kas ir vājākais rādītājs kopš pagājušā gada aprīļa.