Aizvadītajā gadā tekstilnozare iezīmējas ar lielām iecerēm un lēzeni kāpjošu statistiku.

2012.gads turpinājis 2011.gadā aizsāktās tendences, un šogad nozares finanšu dati var sasniegt pirmskrīzes līmeni, ko neizdevās pērn. Deviņos mēnešos tekstilrūpniecības kopējais apgrozījums pērnā gada atbilstošā perioda datus pārsniedz par sešiem procentiem, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) dati. Gadā nozares apgrozījums būs ap 413 miljoniem latu, bet eksporta apjoms tuvosies 350 miljoniem latu, lēš VRUA vadītājs Guntis Strazds.

Virs 2007.gada jeb pirmskrīzes līmeņa jau pacēlies funkcionālo apģērbu ražošanas segments. Taču no kopējā nozares apjoma funkcionālo tekstilizstrādājumu ražotāji aizņem vien 10%, tāpēc būtiski nozares kopējo apjomu nav ietekmējuši. Uzteicams ir fakts, ka tieši šajā lauciņā tiekas ražotāji un zinātnieki. «Nāk modē jaunie – ūdensnecaurlaidīgie, bet elpojošie materiāli. Un tas vairs nav šauri profesionāli, tādus apģērbus izvēlas arī cilvēki ikdienas valkāšanai,» skaidro G.Strazds. Nākotne pieder tehniskajam tekstilam, funkcionālajiem apģērbiem un funkcionālajai veļai, pārliecināts LVRUA vadītājs. Viņa tēzi apliecina ne tikai lielie ražotāji – Valmieras stikla šķiedra, 66 North Baltic, Kwintet Production un citi, bet arī pavisam mazie. DB rakstīja, ka uz eksporta un inovāciju balvu pretendē SIA Bogema Lingerie, kas sākusi ražot antibakteriālu krūšturi barojošajām māmiņām – ar sudraba jonu pārklājumu. «Šo materiālu pasaule pazīst kopš senās Ēģiptes laikiem – sudraba diegu savienojums ar kokvilnas šķiedrām,» stāsta uzņēmuma dizainere Svetlana Gaile, vienlaikus uzsverot, ka veļas ražošanā tas ir jaunums. Uzņēmums sadarbojas ar biotekstilmateriālu izstrādes SIA JLU Technologies, kas pirms vairākiem gadiem pievērsa sabiedrības uzmanību ar inovatīva dzintara pavediena izstrādi. Savukārt a/s Rita plāno ražot ugunsdrošu apakšveļu, bet Viola stils Jēkabpilī ražo bezvīļu trikotāžas apģērbus.

Pēc pašu tekstilnieku aprēķiniem, ārpus Latvijas tiek realizēti 90% saražotā, savukārt oficiālā statistika vēsta par 83% eksporta. «Tas ir tiešais eksports, taču jārēķinās, ka, piemēram, veļas materiāli tiek realizēti Latvijā, bet no tiem šūtā veļa ir eksporta prece,» skaidro G. Strazds. Viens no kvalitātes apliecinājumiem ir sadarbība ar pasaulē populāru zīmolu īpašniekiem.

Visu rakstu lasiet laikraksta Dienas Bizness 13.decembra numurā.