Pirmjā variantā valstij esot iespēja atpirkt visas BAS piederošās akcijas airBaltic, vienlaikus norēķinoties par BAS izsniegtajiem aizdevumiem airBaltic un preču zīmēm, par kurām BAS samaksājis, kā arī atgriežot privātajam akcionāram veiktās pamatkapitāla palielināšanas avansa iemaksas. Šajā gadījumā valsts īpašumā nonāktu 99,8% airBaltic akciju.

Otrs risnājums būtu, ja valsts pārdotu tai piederošās airBaltic akcijas BAS. Šādā gadījumā kompānija pilnībā pāriet privāto akcionāru rokās, tieši 99,8% nonāktu BAS īpašumā.

Savukārt trešajā gadījumā valsts atbalsta airBaltic padomes vienbalsīgi pieņemto lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu. BAS uzskata, ka šajā gadījumā valsts, neieguldot proporcionāli pamatkapitāla palielināšanā, saglabātu bloķējošo akciju mazākuma paketi. Valsts īpašumā paliek 25% kompānijas akciju.

«Jāuzsver, ka valdībai un Ministru prezidentam ir skaidri un gaiši jāpasaka, kurš ir valsts kā akcionāra izvēlētais risinājums. Tikai pēc tam, ja valsts nolemj palikt akcionāra statusā, var notikt saruna, kas saistīta ar izmaiņām akcionāru līgumā. Tikai tad būs skaidrība, par kāda rakstura izmaiņām vispār nepieciešams runāt,» paziņojumā norāda BAS valdes locekle Inga Piterniece.

DB jau rakstīja, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim līdz 23.augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību  airBaltic jautājumā.

Vēstīts arī, ka airBaltic padome informējusi Satiksmes ministriju, ka kompānijas valde rosina airBaltic pamatkapitālu palielināt par 63,7 milj. Ls latu, tostarp 30 milj. no tiem būtu jau Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un mazākuma akcionāra BAS īpašumā esošo obligāciju konvertācija. Pārējā daļa būtu samaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

airBaltic neauditētie zaudējumi pērn sasniedza 34,2 miljonus latu pretēji peļņai 2009.gadā.