Latvijas valsts kļūšana par airBaltic lielāko akcionāru ne tikai pēc ieguldījuma pamatkapitālā, bet arī pēc lēmuma pieņemšanas tiesībām ir pozitīvs solis, ko var saistīt ar pamatotām cerībām uz regulārās gaisa satiksmes atjaunošanu, DB norādīja Liepājas lidostas apsaimniekotājas, SIA Aviasabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde. Saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam Latvijas reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu. Tām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, norāda A. Sprūde.  «Lidostas, kam pasažieru apgrozījums ir zem miljona pasažieru gadā, nav rentablas visā pasaulē. Taču reģiona sasniedzamības efekts dod ekonomisko pamatojumu lidostu nepieciešamībai,» skaidro A. Sprūde.

«Kā liecina Skandināvijas modelis, valsts reģionālos lidojumu maršrutus no ekonomikas attīstības viedokļa ir ļoti svarīgi apgūt, taču tiem ir nepieciešamas dotācijas. Kad valsts mums piešķīra šiem mērķiem dotācijas, airBaltic veica lidojumus gan uz Ventspili, gan uz Liepāju, taču tagad šādu dotāciju nav. Pēc akcionāru vienošanās airBaltic līdz 2014. gadam ir jāatgriežas pie peļņas, kas nozīmē to, ka nerentablus maršrutus bez dotācijām mēs, visticamāk, nevarēsim izpildīt,» DB sacīja airBaltic Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. DB jau rakstīja, ka valsts dotācijas būtiski ir sarukušas daudzām transporta jomām. Piemēram, lidosta Rīga ļoti būtiski samazināto valsts dotāciju dēļ ir nolēmusi ieviest drošības nodevas, ko maksās izlidojošie pasažieri.