airBaltic padomes loceklis Uldis Martinsons jau pagājušā nedēļā informēja Satiksmes ministriju, ka apsver iespēju atkāpties no amata lidsabiedrībā, jo nevēlas atteikties no saviem amatiem citās privātās kapitālsabiedrībās, kā to paredz likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Par to Db.lv informēja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji. Jāpiebilst, ka otrdiena, 5 oktobris, bija pēdējā diena, kad U.Martinsonam bija jāpieņem lēmums – novērst interešu konfliktus vai atkāpties no padomes locekļa amata lidsabiedrībā airBaltic.

Satiksmes ministrija nav saņēmusi airBaltic padomes locekļa U.Martinsona iesniegumu nedz par atkāpšanos no amata, nedz apliecinājumu par interešu konflikta novēršanu.

Ministrija nekomentēs U.Martinsona kā partijas Jaunais laiks biedra skaidrojumu savam lēmumam. Vien norāda, ka šāds solis vēl vairāk apgrūtina valsts interešu aizstāvību airBaltic. Saskaņā ar Komerclikumu, ārkārtas akcionāru sapulci jaunas padomes apstiprināšanai var sasaukt ne ātrāk kā pēc mēneša. Līdz ar to visi aktuālie jautājumi, kuri risināšanai uzdoti padomei oktobrī netiks izskatīti. Db.lv jau rakstīja, ka nacionālās aviosabiedrības airBaltic padomes loceklis Uldis Martinsons atteicies no airBaltic padomes locekļa amata, jo šā brīža situācijā neredz ne mazāko iespēju valsts interesēs mainīt lēmumu pieņemšanu aviosabiedrībā.

«Valsts kā lielākā akcionāra tiesības nacionālajā aviosabiedrībā airBaltic netiek pienācīgi pārstāvētas un liedz nodrošināt aviosabiedrības darbības caurskatāmību un pilnīgu valsts interešu aizsardzību, iepazīstoties ar airBaltic akcionāru līgumu, piedāvāto konfidencialitātes līgumu, kā arī airBaltic valdes priekšsēdētāja Bertolta Flika darba stilu,» secina Uldis Martinsons.