Ja Rail Baltica uzskatāms par prioritāti, tad, viņaprāt, kā mērķi jāizvirza arī lidostas Rīga kā reģionāla aviosatiksmes centra attīstību. «Tāpat svarīgi būtu arī koncentrēties uz konkurences nostiprināšanu autoceļu būvē, kas ļautu gan uzlabot ceļu kvalitāti, gan samazināt izmaksas,» norāda Eiroparlamenta deputāts. Būtu jāņem vērā arī ES prioritātes transporta nozares attīstībā, liekot uzsvaru uz dzelzceļa transportu.

Vienota redzējuma trūkums valsts institūciju līmenī un biznesa neuzticēšanās valsts transporta politikas dokumentiem ir problēmas, kas jārisina Satiksmes ministrijai, rakstot TAP nākamajam plānošanas periodam, izriet no nozares pārstāvju teiktā, šodien raksta DB.

«Vecās» stratēģijas lielākais trūkums bija nepietiekams uzsvars uz Latvijas transporta politikas saistību ar ES kopējo transporta politiku, ieskaitot modernas dzelzceļa satiksmes izveidošanu ar pārējo ES, analizē R. Zīle. Lai gan stratēģijas draudu un iespēju sadaļā kā drauds numur viens tika minēts Krievijas nevēlēšanās (nespēja) uzlabot dzelzceļa caurlaides spējas Latvijas virzienā, vienlaikus tika uzsvērta nepieciešamība Latvijai prioritāri modernizēt dzelzceļu austrumu virzienā. «Te parādās zināma nekonsekvence, kas liek domāt, ka pamatnostādņu tapšanā ir piedalījušies ierēdņi ar dažādiem viedokļiem,» secina bijušais ministrs.

Pie esošo TAP nesasniegtajiem mērķiem viņš min visai bēdīgo situāciju ar airBaltic, kas apdraud arī Rīgas lidostas kā reģionālā aviosatiksmes centra attīstību. «Žēl arī, ka Latvija tā arī nav pacentusies ieviest eirovinješu sistēmu smago auto pārvadājumiem, kas dotu būtisku finansiālu pienesumu ceļu kvalitātes uzlabošanai,» uzskata R. Zīle. Tā kā no kravas auto pārvadājumiem Latvijas teritorijā tikai aptuveni 20% veido Latvijas uzņēmumi, nav pamats uzskatīt, ka papildus maksas grautu tieši Latvijas kravas pārvadātāju konkurētspēju. Turklāt, valsts var atrast citus veidus, kā atbalstīt savus pārvadātājus, zina teikt Eiroparlamenta deputāts.