Ražošana
2013. gada 15. aprīlis 09:30
Par otru Parex stāstu draud izvērsties situācija Liepājas metalurgā (LM). Ar katru dienu tuvinās brīdis, kad valdības politiķiem būs jāpieņem lēmums, vai privāto rūpnīcu glābt par nodokļu maksātāju naudu. Šobrīd esot skaidrs viens no pirmajiem priekšnoteikumiem valsts atbalsta saņemšanai – naudas došanas gadījumā visa LM vadība tiks nomainīta kā neuzticama.
Telekompānijas TV3 raidījums Nekā Personīga vēsta – izskatās, ka 30. aprīlī valstij LM vietā Itālijas bankai UniCredit būs jāsamaksā pirmā summa – vairāk nekā pieci miljoni latu, kas savulaik aizdota Metalurgam rūpnīcas modernizācijas veikšanai.
Aizvadītā nedēļa LM un uzņēmuma kreditoriem bija trauksmaina – sarunas par uzņēmuma turpmāku likteni notikušas gan Latvijā, gan ārzemēs. Sarunas Itālijā beigušās bez cerētā rezultāta, jo UniCredit baņķieri nepiekrita mainīt LM kredīta atmaksas noteikumus, neredzot, ka īpašniekiem būtu skaidrs biznesa plāns. Tāpēc vismaz pagaidām itāļi izvēlējušies vienkāršāko ceļu – parāda piedziņu no Latvijas valsts, kas ir LM galvotāja, vēsta raidījums.
Pēc sarunām Itālijā, tālākie notikumi risinājušies Ekonomikas ministrijā, kur pie ministra Daniela Pavļuta pulcējušies strīdīgie Metalurga akcionāri - galvenais rūpnīcas īpašnieks Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, un mazākumā palikušais akcionārs Kirovs Lipmans. Visi secināja – investors rūpnīcas glābšanai vēl nav atrasts, bet citi priekšlikumi – savstarpēji nepieņemami, informē Nekā Personīga.
Ja par rezultātu tā arī neizdosies vienoties, valstij būs jāizlemj – vai Metalurga vietā samaksāt vairāk nekā 51 miljonu latu vērto galvotā kredīta atlikušo daļu un ļaut rūpnīcai bankrotēt, mēģinot zaudējumus atgūt no uzņēmuma mantas izpārdošanas, vai ieguldīt Metalurga glābšanā vēl daudz lielākas summas, cerot, ka tas atkopsies.
Raidījums Nekā Personīga norāda, ka patlaban svaru kausi esot par labu uzņēmuma saglabāšanai, bet jebkurā gadījumā skaidrs, ka S. Zaharjins un I. Segals tiks atstādināti no rūpnīcas vadības. Ministrijā uzskata, ka pašreizējiem Metalurga vadītājiem nevar uzticēties.
«Lai kreditori noticētu uzņēmuma dzīvotspējai un iespējai mainīt līdzšinējo darbību, protams, ka būtu jānotiek izmaiņām vadības komandā un šeit mūsu Ekonomikas ministrijas speciālisti un arī es pats personīgi pievienojos šim uzskatam. Jebkuram normālam kreditoram vienmēr ir interese atgūt šo naudu no uzņēmuma saimnieciskās darbības, no uzņēmuma darbības turpināšanas, nevis no ķīlas realizācijas un tāda ir, protams, arī valdības nostāja manā skatījumā. Nu, katrā ziņā, tā ir Ekonomikas ministrijas nostāja. Līdz ar ko mūsu uzskats ir, ka jādara viss iespējamais, lai uzņēmums turpinātu darbu,» raidījumam sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
