Ar galvenajām diskusiju atziņām dalās foruma iniciators “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs Oļegs Kolomijcevs.

Eiropas Zaļais kurss kā izaugsmes platforma

Latvija sāk raudzīties uz Eiropas Zaļo kursu jeb European Green Deal kā nevis uz resursu taupīšanu, bet kā tos izmantot ar pievienoto vērtību, radot ilgtspējīgus nišas produktus. Mūsu zaļā dabas bagātība ir pasīva – mēs to neatprečojam uz aktīvu, kas sniegtu lielāku finanšu pievienoto vērtību valsts budžetā. Latvija kopā ar citām ES valstīm ir apņēmusies līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti, lai neto ogļekļa emisiju līmenis pielīdzinātos nullei. Šobrīd atbildīgās politikas veidotāji ir spēruši soli tālāk un nākotnē uz šo raugās kā iespējām apgūt jaunus nišas tirgus ar lielām eksporta iespējām mūsu uzņēmumiem.

Elektrokrīzes Dienvideiropā parādīja patieso elektroenerģijas lomu ekonomikā

Enerģētika veido aptuveni 2% – 3% no Latvijas IKP. Tie ir oficiālie statistikas dati, bet ietekme uz mūsu ekonomiku ir daudzreiz lielāka. To pierāda nesenais elektrības atslēgums Spānijā un Portugālē, kad tika paralizēts pilnīgi viss – veikali, lauksaimniecība, transports, uzņēmējdarbība, cilvēku ikdiena. Tas liek aizdomāties par to, kāda ir patiesā enerģētikas loma valsts IKP. Tāpēc stratēģiskajā līmenī vairāk jādomā par enerģētikas drošību Latvijā. Šāda mēroga krīzes būtu liels trieciens valsts ekonomikai un budžetam.

Prognozējamība kā investīciju priekšnoteikums

Kopš Covid-19 sākuma dzīvojam pastāvīgi ļoti mainīgā un dinamiskā vidē ar daudz jauniem izaicinājumiem, kurus iepriekš nevarēja prognozēt, bet kuriem visu laiku ir jāpielāgojas. Tāpēc ir svarīga prognozējama valsts politika ar jau sākotnēji skaidri definētiem spēles noteikumiem pietiekami ilgam periodam, nevis kas mainās ik pēc 4 gadiem. Bieža politikas maiņa kavē liela mēroga investīcijas vietējā enerģētikā un inovācijās.

Baltijas elektroenerģijas tirgus – lokāli lēmumi, vienota kopēja stratēģija

Raugoties no globālām perspektīvām, Baltijas valstis pēc būtības ir vienots tirgus enerģētikā. Tāpēc arī stratēģiskā vīzija ir jāveic kopsolī un atbilstoši jāiestrādā katras valsts lokālajos politikas dokumentos. Ir jāpārskata Nacionālais attīstības plāns, jo tas un citi plānošanas dokumenti enerģētikas jomā neatbilst esošās situācijas attīstībai, ņemot vērā ģeopolitisko notikumu attīstību un ietekmi. Tāpēc KEM, izstrādājot jauno valsts enerģētikas stratēģiju, tā tika veikta kopā ar nozari, nevis balstoties uz citiem plānošanas dokumentiem. Ja vēlamies kaut ko sasniegt, tad būtu politikas plānošanā jāatsakās no darba grupu principa, kurās nereti tiek apglabātas visas labās idejas un iniciatīvas.

Inovācijas – no tehnoloģiju importētājiem uz eksportētājiem

Saules paneļu un parku pīķis ir sasniegts un nozare ieiet stabilizācijas fāzē, ieņemot kopējā enerģētikas bilancē būtisku īpatsvaru. Tomēr aicinu reģiona līmenī būt proaktīvākiem inovāciju ieviešanā – mums ir ierasts sekot līdzi pasaulē notiekošajam un tikai tad ieviest Latvijā. Tas parasti nozīmē, ka iepērkam jau gatavas tehnoloģijas no ārzemēm, ļaujot nopelnīt citām valstīm, kā arī saskaramies ar piegāžu kavējumiem lielā pasaulē pieprasījuma dēļ citos daudz lielākos noieta tirgos. Mums kā valstij vajadzētu būt inovatīvākiem – politikas veidotājiem ir jāspēj definēt inovāciju prioritātes, bet nozare – zinātne, augstskolas, uzņēmēji – ir starp pirmajiem, kas izstrādā un attīsta nišas produktus. Tas dotu lielāku ieguldījumu ekonomikā, ja mēs paši būtu “game changer” jeb spēles noteikumu mainītāji. Nevis naudu atdodam citām ekonomikām, bet maksimāli ģenerējam mūsu valstij.

Saražojām – labi, bet ko ar to darīsim

Latvijai ir potenciāls būtiski palielināt elektroenerģijas ražošanas apjomus no AER resursiem – saules, vēja un ūdens. Mēs varam attīstīt daudz lielākas ražošanas jaudas, bet ir jādomā arī tā noiets – ko mēs ar to saražoto enerģiju nākotnē darīsim. Viens no risinājumiem ir piesaistīt liela apjoma datu uzkrāšanas un apmaiņas centrus vai citus tehnoloģiju un ražošanas uzņēmumus, kas patērē daudz enerģijas. Piemēram, saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2024.gadā publicēto ziņojumu līdz 2028.gadam Īrijā datu centri patērēs gandrīz 30% no valstī izmantotās elektrības. Arī par Latviju ir interese šīs nišas investoriem, tā kā tas ir laika jautājums, ka tie arī būs pie mums kā lieli enerģijas patērētāji.

Nākotnes tehnoloģijas: ūdeņradis un enerģijas uzkrāšana

Un kā noslēdzošo tendenci var iezīmēt nākotnes tehnoloģiju īpatsvara pieaugumu mūsu ikdienā. Piemēram ūdeņraža tehnoloģiju attīstība, jo tā plašie resursi ir mūsu valsts priekšrocība. Eksperti prognozēja, ka, pareizi izmantojot situāciju un ieguldot inovāciju attīstībā, Latvijas un Baltijas reģions kopumā var kļūt par bioekonomikas un bioenerģētikas lielvalsti. Vēl nākotnes inovāciju izaicinājums ir elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas, kas nodrošina elektroenerģijas sistēmas darbības stabilitāti un elektroapgādes drošumu.

Par biznesa forumu “Baltic Energy Strategy”

Šī gada jūnijā Rīgā forumā tikās 100 īpaši izraudzīti elektroenerģijas eksperti vai jomas profesionāļi no Baltijas reģiona, radot unikālu iespēju nozares vadošajiem līderiem, politikas veidotājiem un starptautiski atzītiem ekspertiem dalīties ar savu nākotnes redzējumu. Tehnoloģiju ziņā enerģētikas joma strauji attīstās pasaulē, tāpēc tā bija iespēja kopā ar nozares līderiem ieskicēt Latvijas iespējas un nākotnes profilu. Mūsu biznesa foruma mērķis ir kāpināt enerģētikas nozares nākotnes potenciālu un līderību, un lai enerģētika kalpo par valsts ekonomikas izaugsmes akseleratoru.

Vēlos pateikties visiem foruma ekspertiem! Forumu veidoja trīs paneļdiskusijas. Pirmajā diskusijā, kas tika veltīta ekonomikai un finanšu tirgum, piedalījās Olga Bogdanova (Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece), Jānis Irbe (Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs), Dainius Bružas (ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Baltijas valstīs) un Oļegs Kolomijcevs (“Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs). 

Otrā paneļdiskusijā par Baltijas energotīkla izaicinājumiem uzstājās Sandis Jansons (“Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs), Denis Gacicha (“Schneider Electric” Baltijas valstu izpilddirektors, Lietuva), Aistis Radavičius (“Renwise” līdzdibinātājs un attīstības vadītājs, Lietuva), Timo Raimla (Würth Group vecākais viceprezidents, W.EG izpilddirektors, Igaunija), kā arī Tarvo Leppik (“Prysmian Group Baltics” Baltijas tirdzniecības direktors).

Trešajā diskusijā par enerģētikas nākotni un tās virzienu Aigars Laizāns (“Latvenergo” padomes priekšsēdētājs) iepazīstināja ar prezentāciju par ūdeņraža nākotnes potenciālu Latvijā. Savukārt diskusijas daļā Olga Bogdanova, Edgars Bergholcs (enerģētikas eksperts) un Krists Krūmiņš (“Baltijas Elektro Sabiedrība” tirdzniecības direktors) ieskicēja inovāciju attīstību. 

Foruma “Baltic Energy Strategy” iniciators ir “Baltijas Elektro Sabiedrība” sadarbībā ar “ABB”, “JUNG”, “Prysmian Group Baltics” un “Schneider Electric”.

“Baltijas Elektro Sabiedrība” ir viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas arī ir vienīgais starptautiskais šada tipa uzņēmums Latvijā. Šajā nozarē tas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, no tiem 26 gadus ietilpst Würth grupā. Tas nodrošina risinājumus ārējo un iekšējo inženiertīklu un apgaismojuma izbūvei, telekomunikācijām un saules paneļu un saules parku būvniecībai.

Uz tikšanos nākamgad!