“Visa pamatā ir “ekselis”, proti, rūpīga finanšu tirgus izpēte un labākā piedāvājuma meklēšana. Izvēloties banku, kurā noguldīt brīvos naudas līdzekļus, mums bija svarīga gan piedāvātā procentu likme, gan arī procedūru vienkāršība. Tādēļ noguldījumus turam citā komercbankā, nevis “savā” bankā, kurā ir konti ikdienas darījumiem,” stāsta SIA “Palleteries” vadītājs un īpašnieks Edijs Ošs. 

SIA “Palleteries” no Latvijā augušiem apaļkokiem ražo dažādus taras dēlīšus, savukārt kā blakusprodukti top šķelda un skaidas, kas tālāk tiek pārstrādāti kurināmajās granulās un briketēs. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, eksporta potenciālam nav robežu, jo dažādas paletes ir nepieciešamas teju visā pasaulē. Tādēļ pirmajos darbības gados “Palleteries” attīstījies ļoti strauji, apgrozījuma pieaugumam sasniedzot pat 20–25 %. Uzsākot darbu 2006. gadā, uzņēmumā strādāja seši cilvēki, tagad darbinieku skaits sasniedz 120 cilvēku, bet apgrozījums pieaudzis līdz 25 miljoniem eiro gadā. 

Šobrīd uzņēmums domā par nākamajiem lielajiem attīstības projektiem, tādēļ arī nolemts daļu brīvo finanšu novirzīt termiņnoguldījumos. Šāds risinājums ne tikai atvieglo līdzekļu uzkrāšanu, bet arī sniedz papildu pienesumu pasīvo ienākumu veidā. Savukārt daļu īslaicīgi brīvo līdzekļu “Palleteries” tur krājkontā, no kura naudu vajadzības gadījumā ātri var izņemt.

“Ja man dažas dienas ir lieka nauda, tad kādēļ neļaut tai pelnīt? Ja uzņēmumā ir pietiekami liela finanšu plūsma, tad krājkontu var izmantot līdzīgi kā noguldījumu uz nakti, proti, noguldīt uz ļoti īsu termiņu,” skaidro Edijs Ošs. “Palleteries” vadītājs arī stāsta, ka noguldīt naudu “Bigbank” bijis ļoti vienkārši: vispirms izieta AML procedūra, tālāk – pāris klikšķu, un interaktīvajā vidē visu var ātri izdarīt – iemaksāt noguldījumu, redzēt atlikumu, pieteikt izmaksu. 

Vairāku veidu noguldījumu izmantošana ir viens no vienkāršākajiem un labākajiem veidiem, kā uzņēmums var efektīvi pārvaldīt brīvos līdzekļus un sasniegt vienu vai vairākus finanšu mērķus.

“Tā var būt savlaicīga naudas atlikšana lielākam investīciju projektam, papildu ienākumu gūšana, finanšu “drošības spilvena” veidošana vai vēl kas cits. Krājkonts ir elastīgs naudas glabāšanas rīks, kurā noguldītajai naudai vajadzības gadījumā var ātri, proti, vienā bankas darbadienā, un ērti piekļūt. Savukārt termiņnoguldījums palīdz vairot uzņēmuma kapitālu, tomēr šajā gadījumā jārēķinās ar to, ka naudai varēs piekļūt tikai termiņa beigās,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Eiropas Savienības bankās un kredītiestādēs turētie noguldījumi līdz 100 000 eiro tiek aizsargāti ar garantiju fondiem. Tas nozīmē – ja bankai rodas problēmas, tava nauda ir drošībā.

“Latvijas Bankas apkopotā informācija liecina, ka pērn par sešiem procentiem pieaudzis nefinanšu sabiedrību noguldījumu apjoms komercbankās. Redzam, ka nedaudz pieaug arī termiņnoguldījumu apjomi, proti, bizness ir gatavs noguldīt līdzekļus uz garākiem termiņiem. Gribētu cerēt, ka šis pieaugums liecina arī par to, ka aizvien vairāk uzņēmēju aizdomājas par iespēju finanšu līdzekļus ieguldīt. Īpaši svarīgi tas ir nozarēs, kurām ir raksturīgi izteikti aktivitāšu periodi, piemēram, izklaides jomā vai būvniecībā,” stāsta Surgofts. 

Tāpat uzņēmējiem būtu vērts zināt, ka ar noguldījumiem nopelnītie procenti ir tieši tādi paši uzņēmuma ienākumi kā pārējie un uz tiem attiecas likuma normas par uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Proti, uzņēmumu peļņa netiek aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli līdz brīdim, kamēr tā netiek izmaksāta dividendēs vai izmantota kādiem citiem ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem. Savukārt bilancē noguldījumi atspoguļojas kā īstermiņa (līdz 12 mēnešiem) vai ilgtermiņa (vairāk par 12 mēnešiem) ieguldījumi. Proti, noguldījumi nekādā veidā nepasliktina bilances stāvokli, tieši otrādi – tie finanšu pārskatos izskatās glīti. 

Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes apkopotas Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Par “Bigbank” 
 
“Bigbank” AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.  
  
Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem:  
Laura Jēgere,  “Bigbank Latvija” mārketinga nodaļas vadītāja  
E-pasts: [email protected] , Mob. tālr.: 29436568