Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

“Mūsu visu kopīgā darba rezultātā Rīga iegūs vēl vienu skaistu, sakoptu un aktīvu apkaimi, bet rīdzinieki – modernus kvalitatīvus mājokļus,” uzsvēra projekta attīstītāja Panorama Development valdes loceklis Daniels Žirjakovs, piebilstot, ka jau drīzumā tiks uzsākta dzīvokļu rezervācija. Viņš pauda, līdz šim paveiktais ļauj šodien  ar lielu pārliecību runāt par projekta pilnīgu pabeigšanu, ieskaitot pēdējā – ceturtā - torņa uzbūvēšanu 2025.gadā. Un tas ir visu procesā iesaistīto partneru sasniegums, “par ko paldies vēlos pateikt ikvienam no lielās komandas, tostarp projekta autoriem SIA NAMS, būvkonstruktoram Aldim Grasmanim, būvuzraugam Ilonai Marinai un AS Inspecta Latvia, ģenerāluzņēmējam LITANARietumu bankai, un daudziem, daudziem citiem.”

Projekta autors SIA NAMS arhitekts Sergejs Ņikiforovs pauda, ka šādu kompleksu, kurā apvienots gan mājokļi, gan publiskā infrastruktūra, izveides ideja aizgūta vēl no pagājušā gadsimta divdesmito gadu konstruktīvistiem. Šo koncepciju būvniecībā aktīvi sāka pielietot pagājušā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados.

“Proti, runa ir par dzīvojamās vienības kompleksu, kurā atrodas gan dzīvojamā funkcija, gan biroji, gan veikalu galerijas un virkne citu cilvēkiem nepieciešamo pakalpojumu iestāžu. Tieši šāda pati ideja jau sākotnēji bija iecerēta šajā kompleksā. Ar kopumā četriem ēku torņiem – divi 31 stāvīgi un divi 26 stāvīgi – kā arī četru stāvu sabiedriskais centrs, kurā būs gan biroji, gan veikali u.c. Savukārt zem ēkām pazemē atradīsies autostāvvietas vairākos līmeņos, savukārt uz daudzstāvu autostāvvietas jumta būs iespējams izveidot arī rotaļu laukumu bērniem, dažādas atpūtas zonas un daudzas citas iedzīvotājiem nozīmīgas lietas,” akcentēja Sergejs Ņikiforovs.

Būvkonstruktors Aldis Grasmanis atzina, ka savā ziņā nedaudz pat apskaužot tos cilvēkus, kuri  nopirks dzīvokļus šajā kompleksā: “Jo viņi dzīvos vienās no drošākajām ēkām Rīgā un arī Latvijā, jo šī konstruktīvā shēma, kas ir izmantota ēku būvniecībā, tiek izmantota visās seismiski aktīvajās zonās pasaulē. Visā projekta realizācijas laikā mūsu prioritāte ir konstrukciju un ēku kopumā drošība, un šādā kontekstā šīs ēkas ir vienkārši ekselentas. Otra lieta, kas arī ir būtiski – šajā projektā tiek izmantota atzītākā celtniecības tehnoloģija – tie ir tuneļu veidņi, kas, pirmkārt, ļauj būvēt ēku teju divreiz ātrāk kā ar parastajām metodēm, bet otrkārt – šī tehnoloģija garantē augstu būvniecības kvalitāti.”

Ģenerāluzņēmēja LITANA direktors Latvijā Aleksejs Marcinskis pateicās projekta attīstītājiem par sniegto iespēju īstenot šo unikālo projektu un apliecināt, “ka mūsu uzņēmums ir spējīgs īstenot patiesībā tehnoloģiski diezgan sarežģītu būvniecības projektu. Tostarp izaicinājums bija arī ekonomiskajā kontekstā, jo mēs visi zinām, cik smagi ļoti daudzas ekonomikas skāra pēdējos trijos gados piedzīvotās krīzes. Visu šo laiku esam dzīvojuši strauju pārmaiņu virpulī un tas bija izaicinājums mums pilnīgi visiem – spēt operatīvi reaģēt uz negaidītiem pavērsieniem projekta realizācijas laikā. Taču turpinām projekta realizāciju un tāpēc vēlos pateikties pilnīgi visiem projektā iesaistītajiem speciālistiem, tostarp arī projekta finansētājiem.”

Pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem sāktais komplekss pēc pirmajiem trim attīstīšanas posmiem, kas ietvēra divas augstceltnes un biznesa centru, toreizējais projekta attīstītājs - Turcijas investors - bankrotēja, un projektu nācās iesaldēt un ilgu laiku. Šajā periodā komplekss divas reizes nomainīja īpašnieku, un galu galā to no Swedbank meitas uzņēmuma portfeļa izpirka pašreizējais īpašnieks, kura intensīva darba rezultātā vienīgais šobrīd Latvijā būvējamais augstceltņu komplekss pilnā gaitā tuvojas arhitekta iecerētajam galīgajam veidolam.

Kompānijas Panorama Development, valdes loceklis Daniels Žirjakovs atklāj: “Patlaban būvniecības noslēguma fāzē esošā jaunā 31 stāva (pēdējais ir tehniskais stāvs) torņa būvniecības sagatavošanas procesa gaitā esam to diezgan būtiski mainījuši. No trešā līdz 20. stāvam ir tā dēvētie tipālie stāvi. Iepriekšējie īpašnieki bija iecerējuši tos aizpildīt ar divistabu dzīvokļiem - pa deviņiem katrā stāvā un ar salīdzinoši lielu platību — ap 70 kvadrātmetru, kas šodienas pircēju vēlmēm vairs īsti neatbilst. Jau uzreiz pēc projekta pārņemšanas mēs no šāda formāta atteicāmies. Rezultātā - no trešā līdz 20. stāvam katrā stāvā tagad ir trīs studijas tipa dzīvokļi, trīs dzīvokļi ar vienu guļamistabu, viens dzīvoklis ar divām guļamistabām un divi dzīvokļi ar trim guļamistabām — taču tāpat kā sākotnējā iecerē – katrā stāvā pavisam ir deviņi dzīvokļi. Taču to platība tagad ir no 35 līdz 95 kvadrātmetriem, kas tādējādi ļaus aptvert daudz plašāku šo dzīvokļu potenciālo pircēju auditoriju.”

Lai arī Panorama Development izmantotā būvdarbu tehnoloģija (progresīvā monolītbetonēšanas metode, izmantojot tuneļveida veidnes) nedaudz ierobežoja manevrēšanas iespējas, būvniekiem tomēr izdevās panākt komfortablus plānojumus, pilnībā mainot stāvu sadalījuma principu atbilstoši attīstītāja vēlmēm.

“Mūsu nākamo pircēju lomā redzam gan jaunos speciālistus, gan ģimenes ar bērniem, gan arī uzņēmējus un cilvēkus ar ienākumiem virs vidējā līmeņa. Turklāt sākot no 23. stāva uz augšu, būs jau daudz ekskluzīvāki dzīvokļi. Torņa augšējos stāvos būs dzīvokļi ar lielāku platību, tostarp dupleksie jeb divu stāvu dzīvokļi un dzīvokļi ar terasēm.  Savukārt mūsu visprestižākais piedāvājums ir penthausa dzīvoklis, kas aizņems visu pēdējo dzīvojamo 30. stāvu, un no kura logiem pavērsies 360 grādu panorāmas ainava. Īpaši uzsvēršu to, ka pašreiz spēkā esošie Rīgas apbūves noteikumi neļauj būvēt ēkas, kas ir augstākas par 25 stāviem. Mūsu jaunais tornis ir augstāks, taču tas ir tādēļ, ka projekts bija apstiprināts vēl pirms jaunie noteikumi stājās spēkā. Tādējādi var teikt, ka kompleksa Panorama Residence esošie dzīvokļi no 26. līdz 30. stāvam pārredzamā nākotnē būs ekskluzīvi un neatkārtojami — līdzīgs piedāvājums tuvākajā nākotnē nav paredzams,” akcentēja Daniels Žirjakovs.