Pētījumu par Latvijas uzņēmumu digitālās drošības situāciju un saskarsmi ar kiberriskiem “Bite Latvija” un SKDS veic jau trešo gadu, aptaujājot 750 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā.

Uzņēmumi ar plašu IKT infrastruktūru noteiks tirgus attīstības tempu

2025. gada “Bite Latvija” un SKDS pētījuma “IKT risinājumu izmantošana uzņēmumos un saskarsme ar kiberriskiem” rezultāti atklāj, ka 37 % uzņēmumu Latvijā gatavojas ieguldīt IKT risinājumos, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Tikmēr 43 % vadītāju šādu plānu nav – tas ir nozīmīgs kritums par 16 procentpunktiem, jo pērn tā apgalvoja 59 % vadītāju. 20 % respondentu bija grūti atbildēt uz šo jautājumu. Fakts, ka arvien vairāk uzņēmumu Latvijā ir gatavi ieguldīt IKT risinājumos, liecina par skaidru domāšanas maiņu – tehnoloģijas vairs netiek uztvertas kā atbalsta instruments, bet gan kā pamats ilgtermiņa izaugsmei.

“Bite jau 20 gadus nodrošina mobilo sakaru pakalpojumus visā Latvijā, un pēdējos gados ir būtiski paplašinājusi savu pakalpojumu klāstu, iekļaujot arī integrētus IKT risinājumus. Veicot šo pētījumu jau trešo gadu pēc kārtas, novērojam pozitīvas iezīmes domāšanas maiņai – biznesa vide Latvijā sāk apzināties, ka digitālā drošība un digitālo tehnoloģiju izmantošana nosaka biznesa konkurētspēju nākotnē. Uzņēmumi, kas šodien uzdrošinās investēt kiberdrošībā, darba procesu efektivitātē un mākoņtehnoloģijās, rīt būs tie, kas noteiks tirgus attīstības tempu. Šobrīd datos redzam, ka pakalpojumu bizness, ražošanas un tirdzniecības nozares uzrāda lielākās ambīcijas IKT ieviešanā. Taču vienlaikus jāatzīst, ka šo tehnoloģiju ieviešana būtu jāīsteno daudz straujāk, tāpēc mūsu kā IKT pakalpojumu sniedzēju darbs uzņēmumu izglītošanā par šo risinājumu nozīmi neapstāsies,” stāsta “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins.

Līdzīgu tendenci apstiprina arī Eiropas Investīciju bankas pārskats “EIB Investment Survey 2024” – lai gan 61 % uzņēmumu Latvijā ievieš modernas digitālās tehnoloģijas, aizvien atpaliekam no Eiropas Savienības vidējā rādītāja – 74 %.

IKT risinājumos vairāk plāno ieguldīt lielie uzņēmumi

Kā liecina “Bite Latvija” un SKDS pētījuma dati, ieceres ieguldīt IKT risinājumos lielākoties norāda lielie uzņēmumi ar vairāk nekā simts darbiniekiem, kā arī uzņēmumi ar Latvijas vai Latvijas un ārvalstu kapitālu. Būtiski mazāk šādus plānus atzīmē mazie un vidējie uzņēmumi. Savukārt, vaicāti par galvenajiem šķēršļiem IKT ieviešanā, vadītāji joprojām izceļ augstas izmaksas un kompetentu speciālistu trūkumu, kuri varētu ieviest un uzturēt šādas tehnoloģijas.

“Lielākiem uzņēmumiem parasti ir gan apjomīgāki resursi, gan arī skaidrāka izpratne par tehnoloģiju nozīmi un atdevi. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem digitālie rīki nereti šķiet dārgi un sarežģīti, taču realitātē daudzi IKT risinājumi šodien ir pieejami un pielāgojami dažādu nozaru spēlētāju vajadzībām. Svarīgi ir sākt ar nelieliem, izmērāmiem soļiem – automatizēt procesus, uzlabot datu drošību, ieviest mākoņpakalpojumos balstītus risinājumus. Katrs šāds solis veido noturīgāku un efektīvāku biznesu, radot papildu iespējas konkurences cīņā,” skaidro D. Ņikitins.

Kā norāda starptautiskā sūtījumu loģistikas uzņēmuma “Omniva” komandas vadītāja Latvijā Agnese Grīnberga, mūsdienās ātrums, precizitāte un pieejamība klientiem ir kritiski svarīgi aspekti. “Uzņēmums ik dienu apstrādā tūkstošiem sūtījumu visā Latvijā. Mūsu darbs nav iedomājams bez tehnoloģijām, kas darbojas nepārtraukti – gan ceļā, gan šķirošanas centrā, gan pakomātā. Bites stabilie sakari un drošs datu savienojums ļauj mums būt pārliecinātiem, ka viss – no pakomāta darbības līdz klienta zvana saņemšanai – notiek ātri, droši un efektīvi. Tas mums dod iespēju fokusēties uz svarīgāko – klientu apkalpošanu,” uzsver A. Grīnberga.

Efektivizējot darba procesus, nedrīkst aizmirst par kiberdrošību

Saskaņā ar veikto pētījumu visbiežāk izmantotais IKT risinājums uzņēmumos joprojām ir mobilais internets, jo tas ir kļuvis par digitālās infrastruktūras pamatu. Tam seko “Microsoft Office 365” programmatūra, optiskais internets un mākoņpakalpojumi, tajā skaitā virtuālo privāto serveru izmantošana. Visstraujāk augusi ārējās datu uzglabāšanas risinājumu izmantošana – no 17 % 2024. gadā līdz 35 % šogad, kas ir 18 procentpunktu kāpums, kā arī IT ārpakalpojumu izmantošana – no 22 % pērn līdz 32 % šogad, kas ir 10 procentpunktu pieaugums.

Raugoties uz izmantotākajiem IKT risinājumiem uzņēmumos Latvijā, D. Ņikitins secina, ka biznesa pasaule vairāk uzmanības velta procesu optimizēšanai un ikdienas darba efektivizēšanai, taču nedrīkst aizmirst arī par kiberdrošības risinājumiem. Arī CERT.lv dati apliecina, ka kiberincidentu skaits palielinās – šī gada otrajā ceturksnī to skaits audzis par 28 %, salīdzinot ar identisku periodu pērn. “Digitalizācijas mērķis nav tikai paātrināt procesus, bet radīt gudrāku, drošāku un noturīgāku biznesu. Uzņēmumi šobrīd aktīvāk izmanto risinājumus, kas palīdz padarīt darbu ātrāku un efektīvāku, taču tas nedrīkst notikt uz drošības rēķina. Tieši tāpēc kiberdrošība nevar būt tikai tehnisks papildinājums, tai ir jākļūst par daļu no biznesa stratēģijas. Tikai apvienojot efektivitāti ar drošību, iespējams nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi,” papildina D. Ņikitins.

Par “Bite Latvija”

“Bite Latvija” ir vadošais elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums Latvijā ar savu valsts mēroga optisko infrastruktūru un nākamās paaudzes 5G tīklu fiziskām personām un biznesa klientiem. “Bite Latvija” jau 20 gadus nodrošina mūsdienīgus, inovatīvus, klientu vajadzībām atbilstošus mobilo sakaru pakalpojumus – balss zvanus, nākamās paaudzes 5G tīklu, optisko internetu, “Go3” televīziju un integrētus IKT risinājumus biznesa klientiem.

Viena no “Bite Latvija” pamatvērtībām ir rūpes par cilvēkiem, tāpēc 2024. gadā uzņēmums ir apņēmies veicināt cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem aktīvu iesaisti sabiedriskajā dzīvē, darba tirgū un jo īpaši – profesionālajā un brīvā laika sportā. Ejot pretī šim mērķim, “Bite Latvija” un “TV3 Group Latvija” līdz 2028. gadam būs Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsponsori, sniedzot būtisku finansiālu un informatīvu atbalstu 1 000 000 eiro apmērā. Tas palīdzēs parasportistiem sasniegt mērķus, stiprināt paraolimpisko kustību un iedvesmot arī citus.