Tikšanās paredzēta ceturtdien, 29.augustā, Tiesībsarga birojā.

Slimnīcu pārstāvjus satrauc tas, ka nepietiekama valsts finansējuma dēļ cieš pacienti, kuriem uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem šobrīd ir jāgaida garās rindās. Nereti pacienti uz valsts apmaksāto pakalpojumu tik ilgi gaidīt nevar, tādēļ viņi ir spiesti maksāt, jo par pilnu samaksu pakalpojumu var saņemt ātrāk.

Valsts papildus piešķirtais finansējums stacionārajai palīdzībai ir sadalīts negodīgi, uzskata slimnīcu pārstāvji. Vairākām Latvijas slimnīcām, kas pacientus ārstē ārpus Rīgas, papildu nauda piešķirta tikai pāris pacientu ārstēšanai, kas neatbilst reālajai nepieciešamībai. Praktiski visām reģionālajām slimnīcām netiek pilnā apmērā samaksāts par izārstētajiem pacientiem, norādīts slimnīcu vadītāju paziņojumā presei. Tikmēr papildu finansējuma sadalījums ambulatorajiem pakalpojumiem ir sekojošs – 70% Rīgai un tikai 30% reģioniem, lai gan Latvijas iedzīvotāju īpatsvars Rīgā attiecīgi ir 45%, bet reģionos – 55%. Tādējādi pacienti reģionos tiek nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, jo nav nodrošinātas viņu tiesības uz veselības aprūpes pieejamību, norādīts paziņojumā.

Tāpat slimnīcu pārstāvji uzskata, ka valstī noteiktās pacientu iemaksas ir nesamērīgi augstas. Piemēram, par vienu gultas dienu slimnīcā iedzīvotājam ir jāmaksā 9,5 latu liela pacientu iemaksa, kas ir daudzkārt lielāka nekā mūsu kaimiņvalstīs. Slimnīcas ikdienā saskaras ar pacientu zemo maksātspēju, tādēļ iestājas par pacientu iemaksas samazināšanu.