Šodien Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides projektu Kundziņsalā.

Ja viss ritēs kā plānots, pirmo termināļa būvniecības kārtu varētu pabeigt jau 2012. gada vidū, DB stāstīja SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) valdes loceklis Roberts Kļaviņš. Viņš skaidro, ka pašlaik saņemts projekta ietekmes uz vidi novērtējums, paralēli notiekot sarunas ar pašvaldību un arī projektēšanas darbi. Kad tie būs pabeigti, varēšot precīzāk pateikt, cik lielas investīcijas projektā tiks veiktas, bet pašlaik esot skaidrs, ka tie būs vairāki desmiti miljoni latu.

Jau šā gada otrajā pusē varētu sākties būvniecības priekšdarbi. Saskaņā ar projektu maksimālais minerālmēslu kravu gada apgrozījums terminālī plānots divi miljoni tonnu. Terminālī paredzēts pārkraut karbamīdu, kaļķa-amonija salpetri, diamonija fosfātu un citas vielas. Iecerēts izbūvēt sešas kupolveida noliktavas, kas neļauj veidoties kondensātam, ar 25 tūkstošu tonnu ietilpību, kā arī divas mazākas noliktavas ar 15 tūkst.t. ietilpību, vagonu izkraušanas staciju četru vagonu vienlaicīgai izkraušanai, kuģu iekraušanas iekārtu, kā arī pazemes un virszemes konveijeru galerijas minerālmēslu transportēšanai. Šis terminālis tiek pilnībā realizēts par privāto investoru līdzekļiem. Savukārt osta būvēs dzelzceļa staciju.

Projekta īstenotāji plāno, ka terminālis radīs 150 jaunas štata darba vietas, papildus darba vietas tiks radītas arī apkalpojošiem dienestiem, piemēram, dzelzceļam. RFT aprēķini liecina, ka, pārkraujot divus milj.t. kravu gadā, Rīgas brīvostas un vienlaicīgi pilsētas budžetā jaunais terminālis ienesīs aptuveni vienu eiro par katru pārkrauto kravas tonnu, kas ir 2 milj. eiro gadā. Pēc makroekonomikas speciālistu aplēsēm Latvijas tautsaimniecības ieguvums kopumā sastādītu aptuveni 10 latus no katras pārkrautās kravas tonnas, tātad 20 milj.latu gadā. RFT uzskata, ka tas būs arī pozitīvs signāls sadarbības partneriem un citiem potenciālajiem investoriem, ka Latvija un Rīgas osta var realizēt apjomīgus kopīgās sadarbības projektus.

Objektu paredzēts būvēt divās kārtās. Būvniecības otrais posms varētu sākties 2014.–2015. gadā.

Projektam noteikti arī stingri būvniecības ierobežojumi, lai novērstu iespējamo kaitējumu videi.

Plašāk lasiet 13. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.