Tā DB pauda aptaujātie eksperti, kuri uzskata, ka valstij vai nu vispār jāizstājas no airBaltic, akcionāru rindām vai vismaz ievērojami jāsamazina līdzdalība tajā. Lai gan mazinājusies, tomēr vēl joprojām esot svarīga valsts līdzdalība aviokompānijā, lai tā varētu nodrošināt lidojumus uz Austrumiem, tomēr tam nav nepieciešama dalība virs 50%, kas turklāt iepriekšējos 12 gados esot traucējis aviokompānijai kļūt par publisku akciju sabiedrību, par ko runāts un sākts tam gatavoties vēl 1999. gadā. Šobrīd, pēc starptautisku ekspertu teiktā, airBaltic kļuvusi par pietiekami augsta līmeņa kompāniju, lai piesaistītu investorus no visas pasaules, turklāt  tirgus pašlaik ir pilnīgi gatavs saņemt labi vadītas kompānijas kapitāldaļu pārdošanas piedāvājumu. Pēc aviācijas eksperta Džeja Sorensena DB iepriekš paustā, Latvijas valdībai kā lielākajam akcionāram vajadzētu uzņemties līderlomu airBaltic problēmjautājumu risināšanā. To vidū ir trūkstošs investīciju apjoms vairāku simtu miljonu latu apjomā airBaltic tālāko attīstības mērķu sasniegšanai. Tā kā valsts nav tik bagāta, lai investētu naudu airBaltic, tā izskata dažādus variantus, kuru vidū ir arī jaunu investoru piesaiste, kas samazinātu valsts ietekmi airBaltic.

Līdzšinējo valsts rīcību bijušais satiksmes ministrs Vilis Krištopans, kura laikā tika dibināta airBaltic, nosoda, jo, lai arī valstij pieder 52,6% airBaltic, tās attieksme izskatās apmēr tā, ka: jūs, privātie uzturiet kompāniju, lieciet  miljonus, mēs komandēsim, bet naudu nedosim. V. Krištopans uzskata, ka valstij tagad jādara viss, lai kompānija veiksmīgi attīstās, bet, ja tā nedod nauda, tad vismaz lai netraucē to darīt citiem. «Tagad pats galvenais ir nomainīt floti, tas ābečniekam skaidrs. Ja nomainītu floti, tad airBaltic kļūtu jau par Eiropas spēlētāju,» tā viņš.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.