Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, pilotprojekta galvenais mērķis ir risināt gaisvadu problēmu Rīgā. “Tas ir efektīvākais veids, kā vienlaikus uzlabot pilsētvidi, nodrošināt lietotāju vajadzības un veicināt konkurenci,” saka D. Ņikitins.

Pilotprojekta mērķis ir parādīt, ka gaisvadu konsolidācija ir drošs, ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvāks risinājums, kas uzlabo pilsētvidi visā Rīgā, nodrošina nepārtrauktu sakaru pieejamību un veicina konkurenci.

Gaisvadu pilotprojekts demonstrēs reālu risinājumu gadiem neatrisinātai problēmai – lai arī jaunu gaisvadu izbūve Rīgas vēsturiskajā centrā ir liegta jau vairāk nekā 15 gadus, pilsētvides sakārtošanā būtisks progress nav panākts. Elektronisko sakaru komersanti, tostarp “Bite Latvija”, saskaras ar situāciju, kur pārvietošana pazemes infrastruktūrā bieži vien nav iespējama – tehnisku ierobežojumu, izbūves sarežģītības vai nesamērīgu izmaksu dēļ.

“Laiks ir pierādījis, ka esošais regulējums, kura mērķis bija sakārtot Rīgas jumtus, ir neefektīvs un faktiski radījis pretēju efektu, apgrūtinot un pat liedzot iespēju uzturēt esošo infrastruktūru tehniskā kārtībā. Plānotais pilotprojekts būs reāls risinājums, kas praksē parādīs, ka gaisvadu konsolidācija ir gan tehniski, gan ekonomiski vispiemērotākais veids, kā koplietot un sakārtot esošo infrastruktūru Rīgā, vienlaikus saglabājot tīkla darbību un pilsētas vizuālo sakoptību,” norāda D. Ņikitins.

Vairākās adresēs Rīgā, Rudens ielā 2, 4, 6 un Ilūkstes ielā 12, tiek uzsākts gaisvadu konsolidācijas pilotprojekts, kā ietvaros vairāku elektronisko sakaru komersantu esošās kabeļu līnijas tiks apvienotas kopējā gaisvadu risinājumā – vienā kabelī, aizstājot līdzšinējos kabeļu mudžekļus uz ēku jumtiem.

“Īstenojot pilotprojektu un apvienojot vairāku komersantu gaisvadus vienā kabelī, paredzam veidot vizuāli sakoptāku pilsētvidi, piedāvājot tehniski drošu un ēkām saudzīgu risinājumu par ievērojami mazākām izmaksām salīdzinājumā ar pilnīgu infrastruktūras pārbūvi, kas vienlaikus garantēs sakaru pakalpojumu nepārtrauktību visā ieviešanas procesā. Tāpat šī pieeja veicinās godīgu konkurenci starp nozares uzņēmumiem un uzlabos kvalitatīvas digitālās infrastruktūras pieejamību iedzīvotājiem,” skaidro D. Ņikitins.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) konceptuāli atbalsta pilotprojektu kā alternatīvu risinājumu situācijās, kur pazemes kabeļu izbūve nav objektīvi iespējama vai ir nesamērīgi dārga. Regulatora ieskatā šis risinājums aizsargā lietotāju intereses, veicina konkurenci, pakalpojumu pieejamību par saprātīgu cenu, kā arī samazina ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, kas ilgtermiņā var pozitīvi ietekmēt gala lietotāju izmaksas. Turklāt pilotprojekts atbilst Eiropas Savienības “Digitālās desmitgades” noteiktajiem 2030. gada mērķiem, kas paredz drošas un noturīgas digitālās infrastruktūras attīstību.

Līdzīgu viedokli paudusi arī Konkurences padome, norādot, ka ir būtiski rast kopsaucēju Rīgas domes vēlmei veidot sakārtotu un estētisku pilsētvidi, no vienas puses, ar tirgus dalībnieku vēlmi attīstīties un turpināt Rīgas teritorijā sniegt kvalitatīvus elektronisko sakaru tīklu pakalpojumus, no otras puses, ņemot vērā abu minēto interešu būtisko ietekmi uz sabiedrību un tās interesēm. Konkurences padomes ieskatā, pilotprojekta īstenošana vērtējama pozitīvi, jo tas ir viens no veidiem, kā Rīgas domei gūt iespēju novērtēt, vai gaisvadu konsolidēšanas rezultāts būtu saskanīgs ar Rīgas domes iecerēm un plāniem par pilsētvides attīstību.

Kā uzsver D. Ņiktins, SPRK un Konkurences padomes atbalsts rada spēcīgu pamatu gaisvadu konsolidācijas pilotprojekta īstenošanai, tomēr tālāka politiska skaidrība un lēmumi nepieciešami pašvaldības un valdības līmenī.

Lai gan Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments konceptuāli atbalsta pilotprojekta ideju, tomēr šobrīd tikai ar nosacījumu, ka tas tiks īstenots ārpus Rīgas vēsturiskā centra, kur spēkā ir atšķirīgs normatīvais regulējums. “Pilotprojekts tiks realizēts, nemainot esošos saistošos noteikumus, taču politiska izšķiršanās būs nepieciešama brīdī, kad tiks konstatēts, ka gaisvadu konsolidācija efektīvi risina gaisvadu problemātiku Rīgā kopumā,” komentē D. Ņikitins.

Šī projekta mērķis ir ne tikai īstenot pilotprojektu, bet arī sekmēt normatīvā regulējuma pilnveidi. Īpaši būtiskas ir Ekonomikas ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas ļautu gaisvadu konsolidēšanu veikt ne vien atsevišķu projektu ietvaros, bet ieviest to kā likumīgu gaisvadu sakārtošanas veidu.