2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja. 

Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Šobrīd Visma Enterprise strādā 103 darbinieki, un uzņēmumā ir konservatīva pieeja cilvēku skaita palielināšanai. Pirms pieņemt kādu jaunu darbinieku, vienmēr tiek domāts, vai konkrēto darbu vispār vajag darīt, kā to darīt efektīvāk, vai pienākumus nevar pārdalīt starp esošajiem darbiniekiem. «Samazinot tehnisko darbu, paliek vairāk laika vērtības sniegšanai klientiem,» saka A. Zālīte.

Pērn Visma Enterprise bija 140 jauni klienti. «Katrs no tiem ir jauns sistēmas klients, kam jārada licence, jāpalīdz uzinstalēt, jāsakārto visi sākuma parametri, jānokonfigurē sistēma pēc viņa vajadzībām tādā formātā, kas viņam ir derīgs. Viņi visi ir jāapmāca, jāpastāv klāt un jāizdara viss cits, kas nu katram vajadzīgs. Tas nav tas pats, kas izsniegt Microsoft Word licenci - tas ne tuvu nav tik vienkārši,» apgalvo A. Zālīte.

Aizpērn uzņēmumam bija 120 jauni klienti, un tas jau šķita ļoti daudz. Raksturojot jaunos klientus, viņa teic, ka daļa no tiem ir tādi, kam nekad iepriekš nav bijušas nopietnas IT sistēmas, un tie līdz šim ir kaut kā iztikuši, piemēram, pirkuši grāmatvedības ārpakalpojumu. «Kamēr uzņēmumam ir jāizraksta neliels rēķinu skaits, savs grāmatvedis īsti nav vajadzīgs. Ar pliku grāmatvedību ilgi var dzīvot ārpakalpojumā. Taču, uzņēmumam augot, neizbēgami parādās vajadzība pēc grāmatvedības un citām IT sistēmām, un uzņēmumā jābūt cilvēkam, kas to uz vietas var vadīt. Tiklīdz uzņēmums uz lietām skatās plašāk, piemēram, tam ir nopietnāka iepirkumu un sagādes procedūra, vairākas noliktavas, materiāli visu laiku kustas, vērtīgāki pamatlīdzekļi, darbinieki maina lomas, nēsā līdzi informāciju, un tiem jāzina, kur tā atrodas, parādās vajadzība plānot. Tikko šis process kļūst apgrūtinošs un uzņēmums nespēj būt precīzs, zūd efektivitāte. To saprotot, var novērtēt, kā IT sistēmas atvieglo dzīvi,» viņa teic. A.Zālīte secina, ka arvien vairāk uzņēmumu sāk apzināties, ka, lai varētu strādāt efektīvi, jābūt pareiziem rīkiem. Līdzīgi kā mežā vajadzīgs nevis vienkāršs zāģis, bet ass un no laba metāla, tāpat ar IT sistēmām. Turklāt vajadzīga ne vien laba sistēma, bet arī veiksmīgi ieviesta – lietotājiem jāmāk to izmantot, citādi nekad nebūs gaidīto rezultātu. «Uzņēmumi to sāk apzināties, ir gatavi investēt,» tā A. Zālīte.

Viens no lielākajiem projektiem pērn bija risinājums Tiesu administrācijā biznesa inteliģences jomā. Iestāde izmanto arī prognozēšanas sistēmu ar mašīnmācīšanās elementiem, kas analizē tiesnešu noslodzi un lietu izskatīšanas laiku, kas palīdz plānot, cik tiesnešus, ar kādu slodzi, ar kādu specializāciju un pēc cik ilga laika vajadzēs. Tas ir svarīgi, jo tiesneši ir jāgatavo. Biznesa inteliģences risinājumi ļauj analizēt, vai, piemēram, papildinot tiesnešu skaitu par trīs, samazināsies lietu izskatīšanas ātrums. Tā var analizēt bremzējošos faktorus, izdarīt secinājumus, koriģēt plānus. «Zinām, ka arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aktīvi lieto mūsu biznesa inteliģences risinājumu, lai plānotu savas ekipāžas, ņemot vērā dažādus apstākļus,» saka A. Zālīte.


Visu rakstu lasiet 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.