Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Geminent EU akcionārs un vadītājs Normunds Krūmiņš.

Lielo zīmolu, piemēram, Microsoft, plaši lietotās programmatūras dārdzība bijis viens no iemesliem, kas, darbojoties loģistikas jomā, viņu pamudinājis pievērsties IT jautājumiem. Proti, lai aprīkotu pat nelielas loģistikas kompānijas biroju – līdz 10 cilvēkiem – ar legālām datorprogrammām, būs nepieciešami vismaz 400 eiro katram datoram, turklāt pēc 2‒3 gadiem programmas nāksies atjaunot, atkal maksājot samērā lielas summas. Ja vēl ir nepieciešamība izmantot programmatūru mūzikas, audiovizuālo materiālu apstrādei vai projektēšanai, tad summas būs mērāmas tūkstošos. Tagad gan ir iespējams izmantot, piemēram, Microsoft Office mākonī, taču tad, kad vairs netiek maksāta abonēšanas maksa, klientam nekas nepaliek kā vien paša radītais dokuments, ja vien arī tas nav palicis mākonī.

##Kopīgais un atšķirīgais

Savukārt Gemient EU ar zīmolu 2noon piedāvā klientiem turpināt strādāt kā līdz šim – gan mākonī, gan savā datorā ar, viņuprāt, līdzvērtīgām programmām, tikai ar zemākām izmaksām. Pretstatā lielo zīmolu pakalpojumiem klients precīzi zinās, kur glabājas viņa dati. Turklāt programmatūra paliek klienta rīcībā, ja viņš pārstāj maksāt abonēšanas maksu. 2noon ietver trīs produktu grupas – operētājsistēmu ar visām lietotājprogrammām, uzņēmuma resursu vadības sistēmu un datu uzglabāšanas, koplietošanas un sadarbības mākoņpakalpojumu platformu. Izskats un funkcionalitāte 2noon biroja programmatūrai atgādina Microsoft Office, taču tā, pēc viņa teiktā, ir ātrāka un mazāk resursus patērējoša. Specializētajām programmām (piemēram, 3D grafikas veidošana) gan būs nepieciešams zināms mācīšanās cikls, skaidro N. Krūmiņš.

Vaicāts, kāpēc maksāt vispār, ja tāpat ir pieejama brīvā programmatūra, viņš atzīmē: «Jautājums ir, vai tas viss – brīvi pieejamā atvērtā koda programmatūra ‒ arī strādā.» Piemēram, ne katram ir pietiekamas zināšanas IT jomā, lai veiktu nepieciešamo konfigurāciju, novērstu problēmas, kas rodas nesaderības gadījumā ar citām programmām, vai droši instalētu programmas atjauninājumus.

##Kur tas suns aprakts

Runājot par to, cik lieli resursi ieguldīti programmatūras izstrādē, N. Krūmiņš norāda, ka 7 līdz 9 cilvēki ‒ programmētāji un sistēmas uzturētāji ‒ diendienā strādājuši trīs gadus, izmantojot jau pieejamo Linux un citu atvērtā koda programmatūru. Vaicāts, vai citiem nekur pasaulē nav ienācis prātā piedāvāt šādu pakalpojumu, viņš saka, ka tādi globālie flagmaņi šajā jomā kā Red Hat un SUSE vairāk koncentrējas uz lielajiem biznesa klientiem un tieši serveru puses risinājumiem. «Savukārt mēs gribam to, kas šobrīd ir pieejams speciālistiem, padarīt pieejamu jebkuram lietotājam.» Atvērtā koda programmatūras priekšrocības ir arī tās, ka šajos risinājumos salīdzinoši vienkārši var veikt klientam nepieciešamās izmaiņas, piemēram, izskata un funkcionalitātes ziņā.

Visu rakstu Nav argumentu neieinteresētībai lasiet 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.