Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas. 

Sākoties pasaules ekonomiskajai krīzei 2008.gadā, arī grāmatu tirgus piedzīvoja dramatisku kritumu. Tradicionālās kartogrāfijas jomā pārmaiņas bija vēl straujākas, jo savu uzvaras gājienu bija sākušas viedierīces, pilnībā mainot to lietotāju paradumus. «Protams, šādos apstākļos papīra karšu tirāžas samazinājās, tomēr, pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, to sagatavošana vairs nebija tik darbietilpīga, un šodien mūsu veidoto karšu sortiments ir tik plašs kā nekad agrāk. Daudzi viedierīču lietotāji praksē ir pārliecinājušies, ka baterija var nosēsties, GPS signāls var pazust, bet ierīce «uzkārties», tāpēc ir tik labi, ja pa rokai gadās rezerves variants – vecā labā papīra karte. Tā noder arī tad, ja ierastie Google vai Waze produkti, īpaši jau Latvijas laukos, nerāda patieso ainu,» stāsta J. Turlajs. Šobrīd tirgū aug pieprasījums pēc netradicionāliem «karšu izstrādājumiem» - kartēm kā telpu interjera noformējuma elementiem (tapetēm, aizkariem, magnētiskajām tāfelēm, galda paliktņiem utt.).«Ļoti populāras ir mūsu veidotās karšu puzles un arī kasāmkartes – tās cilvēki iecienījuši, jo, ar monētas palīdzību nokasot virsējo kontūrkartes slāni, atsedzas krāsaina karte, piemēram, vietās, kur ceļots. Šīs kartes, pielāgojot vietējā tirgus prasībām, esam izdevuši arī lietuviešu, igauņu, poļu, zviedru, norvēģu, somu, vācu, franču un angļu valodā. Interesanti, ka vienīgo nopietno ceļvedi par Igauniju gan igauņu, gan somu valodā arī izdevusi Jāņa sēta. No šā gada izdevumiem mūsu prieks ir izdevums «100 gadi – 100 kartēs»,» komentē J. Turlajs.

Šodien Jāņa sēta ir tehnoloģiju uzņēmums, kas izmanto gadu gaitā karšu veidošanā uzkrāto informāciju un pieredzi, attīstot tādus IT produktus, kuru neiztrūkstošs elements ir karte. Zināmākais no produktiem, ko lieto tūkstošiem Baltijas iedzīvotāju, ir Balticmaps - tiešsaistē pieejama visprecīzākā Baltijas karte, kuras saturs tiek atjaunots katru ceturksni. Rīdzinieki to iecienījuši tajā pieejamās sastrēgumu informācijas dēļ.

Uzņēmuma struktūra ir pakārtota jaunu eksporta tirgu apgūšanai. To, cik liels ir izaicinājums izcīnīt sev vietu globālajā tirgū, apzinās tikai tie, kas paši to ir mēģinājuši. Lai veiksmīgāk ieietu Somijas tirgū, pirms pāris gadiem Jāņa sēta iegādājās vietējo ģimenes uzņēmumu City Opas, kas ir lielākais specializēto tūrisma karšu izdevējs Somijā. Attīstot šo projektu un vēloties samazināt izmaksas Somijā, daļa ražošanas pakāpeniski pārvietota uz Latviju. Šim mērķim pirms gada izveidots uz eksportu orientēts uzņēmums Northmaps. Paralēli tam uzņēmuma īpašnieki jau piecus gadus attīsta jaunuzņēmumu Mappost, kas specializējies darba uzdevumu ģeotelpiskās pārvaldības lietotņu izstrādē. 

Līdzās tradicionālajiem noieta tirgiem Lietuvā un Igaunijā aizvien lielāka eksporta daļa attiecināma uz Zviedriju un Somiju. «Mums ir parādījusies arī tāda eksotiska eksporta partnere kā Malta, kurai sniedzam 275 tūkstošus eiro vērtus valdības iestāžu ģeotelpisko datu kopuma reprojekcijas pakalpojumus. Taču kā lielāko šī gada panākumu es vēlētos minēt mūsu jaunuzņēmuma Mappost konkursā iegūtās tiesības ieviest savu tiešsaistes darbu - pārvaldības lietotni otras lielākās Austrijas pilsētas Grācas komunālajā dienestā (vairāk nekā 360 tūkstošu eiro vērts pasūtījums),» lepojas J.Turlajs. Mappost lietotni darbu plānošanai jau vairākus gadus izmanto arī Latvijas atkritumu apsaimniekošanas biznesa pārstāvis Clean R.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.