Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī
brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā
mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.
"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents
laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi
samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi
jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba
organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.
Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit
digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā
jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa
attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī
situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas
Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.
Arī
investori šobrīd nedaudz iepauzē un gaida, kad situācija norims.
"Investori nemeklē jaunas investīcijas un gaida lielāku
stabilitāti. Šobrīd krīze ir uznākusi kā vilnis un nav skaidrs,
kad tā norims. Optimistiskākie scenāriji liecina - pēc mēneša
vai diviem mēs būsim pārcietuši pandēmijas vilni," viņa
saka.
Vaicāta,
kuru jomu jaunuzņēmumiem šis ir iespēju laiks, viņa min globālu
piemēru: "Zoom", kas nodrošina telekonferences, vērtība
šajā periodā ir ievērojami pieaugusi.
"Visi uzņēmumi, kas
nodrošina attālinātā darba iespējas, pašlaik svin uzvaras
gājienu – "Slack", "Zoom". Aktuāli ir visi,
kas piedāvā risinājumus attālinātam darbam un izglītībai.
Piemēram, virtuālajā hakatonā
"HackForce" tika izmantots igauņu "Guaana" tiešsaistes konferenču rīks,"
stāsta D. Lāce. Šajā hakatonā, netiekoties klātienē, 27
komandas strādāja pie idejām koronvīrusa krīzes mazināšanai.
Runājot
par vietējiem jaunuzņēmumiem, viņa pieļauj, ka mazāk skarti
e-komercijā iesaistītie un finanšu tehnoloģiju kompānijas.
Raugoties
nākotnē, D. Lāce uzskata, ka daudzi iemācīsies daudz racionālāk
izmantot savus resursu un strādāt produktīvāk. Šobrīd daudzi,
kuri to iepriekš nav darījuši, strādā attālināti. "Domāju,
ka šajā piespiedu eksperimentā iemācīsimies, kā strādāt
attālināti, kā optimizēt resursus. Vissvarīgākais tas ir valsts
un izglītības sektorā," saka D. Lāce.
Tagad
daudzi pasākumi pārceļas uz virtuālo vidi. "Šobrīd
objektīvi var redzēt, ka adekvāti tiešsaistē var organizēt arī
konferences un hakatonus," viņa teic. Sabiedrība mācās
iztikt ar mazāku skaitu biznesa braucienu un tiešu pārvietošanos.
Plašākā mērogā tam varētu būt pozitīva ietekme arī uz
klimata pārmaiņām.
"Aviācija ir viena no lielākajām
izmešu daudzuma radītājām un šī nozare šobrīd ir skarta
visvairāk. Lai cik jocīgi tas neizklausītos, šai situācijai ir
pozitīva ietekme uz vidi," tā viņa.
"Jā,
mēs esam krīzē un nezinām, kad tā beigsies, bet labais, ko no
tās iemācīties, ir strādāt efektīvāk, pārciest neērtības un
strādāt kopā. Šis ir viens no gadījumiem, ko individuāli
nevaram atrisināt," saka D. Lāce.
Par to, ka ir īstais brīdis mācīties strādāt attālināti, lasi 24. marta žurnālā "Dienas Bizness".