Memorandā ir noteikta sadarbība, ko paredzēts īstenot trīs galvenajos virzienos - mikročipu ekosistēmas attīstība, izglītības un pētniecības iespēju attīstība, kā arī mikroshēmu izstrādes attīstība un ražošana Latvijā.

Elektronisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2010.gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, saražotajam apjomam no 3,7% pirms 12 gadiem pieaugot līdz 7% šogad. Aptuveni 90% saražotās elektronikas tiek eksportēti. Latvija jau ir sevi pierādījusi kā spēcīgu elektronikas ražošanas centru, par ko liecina tādi uzņēmumi kā "MikroTik", "HansaMatrix", "Lightspace Technologies" un citi.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka "jebkurš ražošanas, inovācijas vai piegādes ķēdes elements, ko varam nodrošināt lokāli Latvijā, stiprina mūsu pozīcijas starptautisko novatoru kopienā un neatkarību no citu valstu iespējām vai vēlmes iesaistīties mūsu projektos. Vietējās mikročipu ražošanas ekosistēmas nostiprināšana un šī memoranda parakstīšana ir vēl viens solis ceļā uz tehnoloģiskā horizonta paplašināšanu, ko jau vairākus gadus veicina Eiropas nozīmīgākais forums "5G Techritory"".

Eiropas pašreizējā pusvadītāju ražošanas daļa ir 9% no pasaules piedāvājuma. Mērķis ir līdz 2030.gadam palielināt šo īpatsvaru līdz 30%. Latvijas pusvadītāju ražošanas memorands tieši atspoguļo vēlmi samazināt atkarību no Āzijā ražotām mikroshēmām. Memorands tiek parakstīts laikā, kad mikroshēmu piegāde ir kļuvusi par drošības jautājumu. Eiropas Komisija 2022.gada februārī publicēja mikroshēmu likumu, kas vērsts uz to, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju un noturību pusvadītāju tehnoloģijās un lietojumos.

Saprašanās memorands tika parakstīts "5G Techritory" laikā, kas ir piektais gadskārtējais forums 5G lēmumu pieņēmējiem, lai tiktos un virzītu 5G tehnoloģiju attīstību Eiropā.