Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

!Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

«Instagram» influenceru tops tika radīts sadarbībā ar «Modash.io», Igaunijā radītu influenceru mārketinga platformu. Tops tika izveidots, nosakot influenceru sekotāju atrašanās vietu, viltus sekotājus un reālo sekotāju skaitu un iesaisti. Influenceri, kuriem ir lielāks reālo sekotāju skaits Baltijā un augstāka sekotāju iesaiste − topā atrodas augstākā vietā.

«Igaunijā, ja tu esi influenceris ar 5000 sekotājiem, tev diezgan ticami ir rinda ar zīmoliem, kas vēlas ar tevi sadarboties. Lietuvieši vēlēsies sadarboties ar lielākiem influenceriem – tādiem, kam ir simts tūkstoši vai pat vairāk sekotāju. Turpretim Latvijā pietiks, ja tev būs 10000 sekotāju. Kopumā Baltija ir lieliska vieta uzlecošām zvaigznēm, jo mums nav jākonkurē ar visiem angliski runājošajiem,» komentē «Modash.io» pārstāvis Matias Markus (Matthias Markus).

Baltijas «Instagram» influenceru tops ir daļa no «Baltijas Zīmolu topa», kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu «Mīlētāko zīmolu tops» un tiek veidots 15 gadus.

!Tikmēr cits pētījums atklāj, ka vairāk nekā puse Latvijas influenceru ir blēži.

Tiek lēsts, ka 2020. gadā līdzekļu apgrozījums influenceru mārketingā būs 5 līdz 10 miljardi dolāru, un ar šādu peļņas potenciālu daudziem rodas vēlme uzaudzēt savu profilu straujāk, nekā tas ir iespējams ar godīgiem līdzekļiem. Komunikācijas aģentūras «A. W. Olsen & Partners» un «Instagram» un «YouTube» blogeru analīzes platformas «HypeAuditor» veiktais pētījums liecina, ka 53 % influenceru Baltijā ir novērojamas krāpšanas pazīmes. Latvijā rezultāti ir tādi paši.

Latvijā vismazāk blēžu (44 %) tika novērots nanoietekmētāju kategorijā — tie ir sociālā tīkla «Instagram» lietotāji, kam sekotāju skaits nepārsniedz piecus tūkstošus. Savukārt, visvairāk krāpnieku, proti, 61 %, ir to lietotāju vidū, kam ir no pieciem līdz 20 tūkstošiem sekotāju. «Tas var būt saistīts ar tādiem kā «stikla griestiem»: ja neesat persona, kas regulāri parādās medijos, ir diezgan grūti pārvarēt 20 tūkstošu sekotāju robežu un sākt labi pelnīt, tāpēc tiek uzsākta dažādu krāpšanas mehānismu izmantošana, piemēram, robotu un reakciju pirkšana, dalība grupās, kur lietotāji aktīvi komentē cits cita ierakstus, kā arī masveida piesekošanas, tas ir, parakstīšanās–atteikšanās, izmantošana,» paskaidro «A. W. Olsen & Partners» projektu vadītāja Baltijas valstīs un Latvijas Universitātes pasniedzēja Marija Vorkule. «Visbeidzot, to vidū, kam ir 20 līdz 100 tūkstoši sekotāju, krāpnieku īpatsvars ir nedaudz mazāks, bet tik un tā pārsniedz pusi — 53 %.»

Vispopulārākais krāpšanas veids ir sekotāju pirkšana — Baltijā vidēji visu veidu ietekmētāju vidū 28 % ir pamanīti nodarbojamies ar to. Atkal 5–20 tūkstošu sekotāju kategorijā krāpnieku ir vairāk: Latvijā 38% emuāristu daļa sekotāju ir nopirkta, igauņiem — 38,5 %, lietuviešiem — 33 %. Arī nanoietekmētāju vidū netrūkst robotu pircēju: Latvijā un Lietuvā tādu ir 33 %, Igaunijā — 28 %. To vidū, kam ir 20–100 tūkstoši sekotāju, blēžu jau ir divas reizes mazāk: piektdaļa (18 %) Latvijas influenceru vidū, sestdaļa (16 %) igauņu un desmitdaļa (10 %) lietuviešu vidū.

Masveida piesekošana ir mazliet nepopulārāka — to praktizē 21 %. Visbiežāk to izmanto lielie ietekmētāji — viņu vidū to dara gandrīz trešdaļa (29 %). Šeit priekšgalā ir izvirzījušies Latvijas emuāristi — mūsu lielo ietekmētāju vidū tādu ir 32 %. Šo sekotāju skaita palielināšanas paņēmienu visretāk izmanto nanoietekmētāji (11 % Baltijā), bet arī te priekšgalā ir Latvijas iedzīvotāji — pie mums ar to nodarbojas piektdaļa (20 %) nanoietekmētāju. Abās kategorijās igauņi visretāk izvēlas šo profila izaugsmes paņēmienu. Savukārt vidēji lielu ietekmētāju vidū ar masveida piesekošanu nodarbojas kopumā 23%, bet čempioni šajā kategorijā ir lietuvieši (27 %).

Sestdaļa (17 %) nodarbojas ar komentāru pirkšanu, bet savstarpējas komentēšanas grupās piedalās sešpadsmitā daļa (6 %).

Pētījums tika organizēts šā gada septembrī, izanalizējot vairāk nekā 5000 profilu. To veica «HypeAuditor» pēc «A. W. Olsen & Partners» pasūtījuma.