Šodien ar «fintech» mēs parasti saprotam finanšu tehnoloģiju kopumu, kas raksturo strauji attīstošos finanšu pakalpojumu nozari 21. gadsimtā, Dienas Biznesa rīkotajā finanšu forumā «Finanšu tehnoloģiju globalizācija un pakalpojumu digitālā transformācija» sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.
Kopš 21. gadsimta pirmās desmitgades beigām šī termina saturiskā ietilpība ir kļuvusi vēl plašāka, iekļaujot tajā tehnoloģiskās inovācijas finanšu sektorā, tostarp inovācijas finanšu prasmju apguvē un finanšu izglītībā, inovācijas banku pakalpojumos patērētājiem, inovācijas investīciju darbību veikšanā un, protams, arī visu, kas saistās ar kriptovalūtām.
Ja iespējami lakoniski mēģinātu pateikt, kā finanšu tehnoloģiju inovācijas ir ietekmējušas tradicionālo tirdzniecību, banku darbību, finanšu konsultācijas un finanšu produktus kā tādus, tad par to būtu jāsaka, ka tas ir apvērsums, kura rezultātā finanšu produkti un pakalpojumi, kuru pārvaldīšanai vēl relatīvi nesen tika uzturēta vesela finanšu institūciju un to filiāļu valstība ar pārdevējiem, produktu izplatītājiem un stacionārajiem datoriem kā neatņemamiem atribūtiem, ir aizvirzīti uz mobilajām ierīcēm, salīdzina eksperts.
Finanšu tehnoloģiju inovāciju ieviešana ir sava veida demokratizācijas process, kā rezultātā vesela virkne finanšu darbību un arī daļa no finanšu sistēmas funkcijām tiek atkarota no lielajām, tradicionāli ar finanšu jomu saistītajām institūcijām – bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, konsultāciju kompānijām utt., ļaujot šīs funkcijas pildīt alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, viņš piebilst.
Kopumā tam būtu jāceļ sistēmas darbības efektivitāte, nemazinot drošumu, uzskata J. Vucāns.
