Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. decembra laikrakstā Dienas Bizness: 

Tagad jūsu fondam ir birojs arī Latvijā. Tas nozīmē, ka jums ir nopietna interese par Latviju?

Tieši tā. Mēs investējam Austrumeiropā un nefokusējamies ne uz kādu konkrētu valsti. Mēs redzam lielu potenciālu Baltijas valstīs un izlēmām izvēlēties Rīgu kā mūsu bāzi. Mūsu filozofija ir ļoti vienkārša – Austrumeiropā ir daudzas mazas valstis ar mazu tirgu, tostarp arī Krievija – lai gan teritorija un iedzīvotāju skaits ir liels, ekonomikas ziņā tirgus tāds nav. Visos šajos mazajos tirgos ir daudzi talantīgi cilvēki, jo reģionā ir ļoti spēcīgas universitātes un tehniskās skolas. Taču uzņēmīgajiem cilvēkiem šajā reģionā ir četras problēmas. Pirmkārt, viņiem ir svarīgi gūt apliecinājumu, ka produkts strādā ārpus mājas tirgus, jo kādā konkrētā valstī, piemēram, Latvijā, var būt viena veida likumi, bet Igaunijā vai Čehijā - pilnīgi citādi. Tāpēc citās valstīs produkts ir jāpielāgo, lai tas būtu starptautiski konkurētspējīgs. Un tas prasa naudu. Otrkārt, darbinieku piesaiste ārpus vietējā tirgus ir ļoti sarežģīta. Trešā problēma ir pārdošana un mārketings, bet ceturtā – finansējums. Latvijas jaunuzņēmumam ir grūti piesaistīt naudu ASV, Vācijā vai Lielbritānijā, jo investori šo uzņēmēju nepazīst un labprātāk uztic naudu pazīstamiem cilvēkiem, kam ir tāda pati kultūras pieredze kā viņiem, kuri runā tajā pašā valodā. Ir grūti pārkāpt šos apstākļus, ja vien investors neredz, ka projektam ir acīmredzami milzīgs potenciāls. Piesaistīt 200 tūkstošus dolāru ir relatīvi viegli, to iespējams savākt no paziņām, kontaktu loka. Taču piesaistīt miljonu ir gandrīz neiespējami. Piesaistīt desmit miljonus pat ir vieglāk nekā vienu miljonu. Tāpēc mēs palīdzam uzņēmējiem ar vienu līdz trīs miljoniem dolāru.

Kāds ir jūsu iespaids par Latviju un Baltiju? Kas ir labie piemēri, ko varat minēt?

Varam sākt ar lielajiem – Skype, TransferWise, Taxify. Ir daudzas mazākas kompānijas, piemēram, Latvijas Infogr.am, ko nesen pārņēma Prezi. Baltijas valstīs, iespējams, saistībā ar Somijas tuvumu, ir vēsturiski spēcīga programmatūras skola.

Kurās jomās Baltijā redzat lielāko potenciālu?

Vēsturiski Baltija ir spēcīga finanšu tehnoloģijās saistībā ar labi attīstītu banku sektoru. Valstis ir salīdzinoši mazas, tāpēc valdībām ir vieglāk ieviest attīstītus noteikumus un dažādas tehnoloģijas nekā lielākās valstīs, kur ir vairāk iedzīvotāju.

Viena lieta, kas mums patīk Baltijā, ir tā, ka saistībā ar finansējuma trūkumu uzņēmumiem izdodas tikt pie pirmajiem ienākumiem, smagi strādājot. Daudzas kompānijas ir pelnošas, kas ir apbrīnojami, salīdzinājumā ar ASV, kur jaunuzņēmumi dedzina miljoniem dolāru pie nekāda apgrozījuma. Te ir citādi - efektīvāk.

Kāpēc izvēlējāties būt Latvijā, nevis kādā citā Baltijas valstī?

Riska kapitāls ir ļoti vietējs bizness. Investoram ir jābūt ļoti tuvu dibinātājiem un kopienai, lai justu, kas notiek tirgū. Šajā jomā daudz kas mainās īsā laikā, piemēram, ja kompānijai tagad ir piecu tūkstošu dolāru apgrozījums, pēc pusgada tie var būt 70 tūkstoši un investors jau ir pazaudējis iespēju, jo attāluma dēļ nevarēja izsekot līdzi notiekošajam. Mēs uzņēmumus, kuros investējam, mēģinām noķert agri, kad esam viņiem vajadzīgi un kad viņi vēl nav satikuši daudzus citus investorus. Tāpēc ir nepieciešami biroji vairākās valstīs.

Skatoties uz citiem riska kapitāla fondiem, var secināt, ka ir grūti attīstīt šo biznesu no 50 miljonu dolāru uz viena miljarda dolāru fondu. Nav daudz tādu stāstu. Austrumeiropā nav tādu fondu kā Sequoia Capital ASV. Iemesls tam ir tas, ka ir grūti piekļūt dibinātājiem, nokomplektēt komandu, tāpat izaicinājums ir ģeogrāfija, valoda, regulējums, nauda. Šis ir super sarežģīts bizness. Mūsu mērķis ir mēģināt būt kā Austrumeiropas Sequoia Capital. Mēs vēlamies būt klātesoši visos svarīgākajos šī reģiona tirgos.

Kāpēc Latvija? Latvija trīs Baltijas valstu vidū mums likās pievilcīgāka tieši atrašanās vietas ziņā – Baltijas centrs, kā arī mēs daudz lidojam, tāpēc attīstīta lidosta arī nospēlēja savu lomu. Nostrādāja arī cilvēciskais faktors, jo šeit visvieglāk atradām cilvēkus no jaunuzņēmumu un riska kapitāla jomas, kas bija gatavi palīdzēt mums attīstīties Baltijā.

Kāda ir jūsu investīciju stratēģija?

Mēs cenšamies kompānijas atrast relatīvi agri. Es esmu finanšu cilvēks un skatos uz kompānijām, kam jau ir kaut kādi rezultāti, piemēram, 10 vai 20 tūkstošu dolāru ieņēmumi. Mēs cenšamies šādus uzņēmumus identificēt, satikties, sekot līdzi un tad, kad mēs jūtam, ka viņiem ir gana daudz klientu, ka viņi jau ir testējuši vienu vai otru mārketinga kanālu, mēs iesaistāmies un iedodam viņiem vairāk naudas, lai tie attīstītos straujāk, ieejot citos tirgos. Šādi mēs investējām somu kompānijā Bonusway, kas piedāvā lojalitātes programmu e-komercijas veikaliem. Kad investējām šajā uzņēmumā, tai bija tikai divi tirgi – Somija un Krievija. Tagad viņi strādā 15 valstīs Austrumeiropā un diezgan veiksmīgi attīstās.

Visu interviju Saskata potenciālu Baltijā lasiet 10. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.