Tā intervijā DB saka Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. LU izstrādājusi attīstības stratēģiju nākamajiem trim gadiem, gan apņemoties modernizēt un arī internacionalizēt studiju programmas, gan koncentrējoties uz zinātnes komercializāciju, gan arī attīstot daudzmiljonu ieceres, kas saistās ar LU akadēmisko centru Torņakalnā.

Fragments no intervijas:

Kā Latvijā attīstās zinātnes sasniegumu komercializācija, un kādus nospiedumus tā atstāj tautsaimniecībā?

Zinātnes komercializācija mūsdienās tiek uztverta tā – šodien iedeva naudu, un rīt jau būs produkts, ko pārdot. Tomēr tā nav, šeit nedarbojas ātrais «Spirķik, sigareti!» variants. Zinātnes sasniegumu reāla izmantošana prasa zināmu laiku. Kā piemēru varu minēt dažādās baktēriju asociācijas, kas ir mūsu pētnieku darba rezultāts un kuras tika izmantotas, piemēram, lai attīrītu Liepājas karostas piesārņoto augsni, pašmāju uzņēmumam spējot iepirkumā piedāvāt ievērojami mazākas izmaksas nekā ārvalstniekiem. Turklāt baktērijas arī piegādāja Latvijas uzņēmums. Tas ļāva Latvijas valstij ietaupīt ap diviem miljoniem eiro no neliela pārdesmit tūkstošu eiro vērta LU pētījuma. Tāpat ar cilmes šūnu izmantošanu terapijā un pētījumiem, kas saistīti ar šo jomu. Kurš var izteikt naudas vienībās šīs terapijas rezultātā iegūtos dzīves gadus? Bet tieši tā arī ir īstā komercializācijas vērtība, ko mēs, paliekot Centrāltirgus līmenī, izliekamies neredzam. Svarīgi, lai mēs komercializāciju nedzītu īstermiņa slazdā. Arī Madara Cosmetics ražotās kosmētikas pamatā ir mūsu laboratorijās pētīta šīs kosmētikas iedarbība, ar ko firma var pamatot savas produkcijas efektivitāti un cenu. Savukārt kristalizācijas pētījumi ir palīdzējuši farmācijas firmām. Nupat pie manis bija Francijas vēstniece, mums ir noslēgts līgums ar Francijas Atomenerģētikas aģentūru, kas interesējas par iespēju izmantot īpašus sūkņus nākamās paaudzes kodolreaktoru darbības nodrošināšanā – tos nedzesētu ar ūdeni, bet šķidrajiem metāliem, izmantojot mūsu Fizikas institūta atklājumus. Tas ir viens no skaidri redzamiem zinātnes komercializēšanas piemēriem nākotnē.

Vai sinerģija starp LU un biznesa vidi kļūst izteiktāka, kāda ir dinamika šajā jomā?

Tā ir aktivizējusies abu pušu darbības rezultātā, lai gan tur ir vēl daudz iespēju augt. Labs piemērs ir nevalstiskā organizācija BIRTI, kas mēģina šo sadarbību veicināt, arī pašai LU ir dažādi instrumenti sadarbībai ar uzņēmējiem. Pašlaik iedarbināti šādi pētījumi aptuveni par miljonu eiro, tostarp jaunu metāla ražošanas tehnoloģiju attīstībai. Vēl viens piemērs ir tehnoloģijas attīstīšana, ar kuras palīdzību novērot ekonomisko aktivitāti mobilo telefonu torņu tuvumā.

Visu interviju Nedarbojas «Spirķik, sigareti!» variants lasiet 8. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.