"Esam lielākais igauņu vienradzis, kas joprojām ir 100% Igaunijas uzņēmums. Gribam parādīt Baltijai, ka tas ir iespējams, un iedvesmot citus sekot mūsu piemēram," savā runā tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferencē "TechChill" norādīja Martins Villigs (Martin Villig), Igaunijā dibinātās transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs. 

Viņš runāja par vienradžu – tehnoloģiju jaunuzņēmumu, kuru novērtējums investīciju piesaistes rezultātā pārsniedzis miljardu dolāru – ietekmi un uzskata, ka to spēkos ir radīt pozitīvas pārmaiņas. M. Villigs regulāri tiekas ar jauniem uzņēmējiem, mentorē viņus, palīdz, iepazīstinot ar citiem vērtīgiem kontaktiem, kā arī privāti investē jaunuzņēmumos, tostarp arī Latvijas "Printify" un igauņu "MySpotit". Arī citiem jaunuzņēmumu dibinātājiem viņš iesaka ieguldīt savas zināšanas vietējā ekosistēmā.

2018. gadā M. Villigs kopā ar cita labi zināma Igaunijas vienradža "TransferWise" līdzdibinātāju Tāvetu Hinrikus (Taavet Hinrikus) izveidoja Igaunijas izglītības fondu, investējot tajā vienu miljonu eiro. Viņu iecere ir ieguldīt izglītības iniciatīvās un risināt problēmas šajā jomā. Pirmajā gadā šī fonda ietvaros atbalstīti pieci projekti vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā.

Tāpat M. Villigs atgādina, ka cilvēki Baltijā ar vidējo algu pasaules mērogā ir starp bagātākajiem cilvēkiem. Statistika liecina, ka Igaunijā labdarības organizācijām ziedo 27% sabiedrības un vidēji tie ir trīs eiro mēnesī. "Tā ir viena kafija," viņš norāda. Viņš uzskata, ka tad, ja daudzi cilvēki ziedotu 10% savu ienākumu efektīvai labdarībai, nekas daudz viņu dzīves kvalitātē nemainītos. Taču viņš iesaka gudri izvēlēties, kam ziedot un iesaka izvēlēties organizācijas, kas no katra ziedotā eiro rada lielāko pozitīvo ietekmi.

Pētījumi rāda, ka no pasaules vienradžiem tikai 10% ir no Eiropas. "Tikai viena no Top30 globālajām tehnoloģiju kompānijām ir no Eiropas un tas ir "Spotify". Eiropai ir daudz kas jādara, lai konkurētu globāli, un tāpēc ir nepieciešams iedvesmot jaunus dibinātājus," viņš uzskata.

Pērn uzņēmums uzsāka piedāvāt ēdiena piegādi. M. Villigs uzskata, ka tas ir lielisks darbs, kas pieejams pat skolēniem, kuri var sākt, piemēram, ar ēdiena iznēsāšanu, jo parasti piegādes attālums ir 1 līdz 2 km. "Tas dod iespēju iemācīties strādāt, klientu apkalpošanu un nepelnīt kabatas naudu," saka M. Villigs.

Viņš uzsver, ka no citiem spēlētājiem "Bolt" atšķiras ar to, ka prasa par 10% mazāku komisijas maksu no autovadītājiem un, piemēram, 10 eiro rēķins ir 5% lētāks pasažierim un 10% ienesīgāks autovadītājam. Viņš stāsta, ka dod iespēju autovadītājiem nopelnīt naudu un daļai tas ir nepilna laika darbs. 

M. Villigam tas šķiet īpaši svarīgi Āfrikā, kur ir liels jauniešu bezdarbs un šāds darbs viņiem dod vienkāršu ieejas pozīcijas darbu, lai sāktu pelnīt. "Tas ir labi, bet mēs negribam pie tā apstāties," teic M. Villigs. Daudziem autovadītājiem nav pieejas izglītībai, tāpēc uzņēmums strādā pie iespējām, kā izglītot cilvēkus, piemēram, piedāvājot tiešsaistes kursus, pieeju finanšu literatūrai, iespēju mācīties dizainu vai programmēšanu, tādējādi radot lielāku ietekmi un palīdzot nonākt nākamajā līmenī. "Izmantot mūs kā platformu, lai ietu tālāk dzīvē. Darīt kaut ko lielā mērogā ir liela ietekme," saka M. Villigs.

M. Villigs stāsta, ka taksometru industrija pirms pieciem gadiem bija pilnīgi citāda, nekā šodien - 90% gadījumu norēķini bija skaidrā naudā, nebija reitingu sistēmas, kvalitāte bija neparedzama, taksometrs varēja atbraukt tikpat labi kā pēc piecām tā 40 minūtēm. 

"Tas bija izaicinājums visā Baltijā. Ielēcām šajā izaicinājumā. Šodien mums ir 750 tūkstoši vadītāju, 30 miljoni pasažieru un mēs strādājam vairāk nekā 150 pilsētās 36 valstīs," viņš teic. Sākumā uzņēmums auga diezgan lēni un ātrāka izaugsme sākās 2016. gadā, kad "Bolt" izpletās Āfrikā.

Šobrīd "Bolt" ir līderis Āfrikā un Austrumeiropā. Rietumeiropa viņa vērtējumā ir slēgts tirgus, kur ir spēcīgs taksometru kompāniju lobijs. Līdz ar to veidojas situācija, ka Austrumeiropā un Rietumeiropā ir četrkārtīga cenu atšķirība un taksometrs ir luksusa pakalpojums. M. Villiga skatījumā tā nevajadzētu būt.

M. Villigs stāsta, ka šobrīd cilvēki vidēji mēnesī veic 50 braucienus, no kuriem puse ir ar sabiedrisko transportu, puse ar personīgo un vien daži procenti no tiem tiek veikti ar taksometru vai kopbraukšanas pakalpojumu starpniecību. Šajā nozarē tiek veiktas lielas investīcijas un viņš saredz iespēju, ka ar kopbraukšanas platformu palīdzību veikto braucienu skaitam ir iespējas augt vairākkārtīgi. 

"Pēdējo piecu gadu laikā privātie vadītāji ir iegājuši tirgū līdzās taksometru vadītājiem. Mēs neatņemam darbu taksometru vadītājiem, bet paplašinām tirgu un atvieglojam cilvēkus no personīgo mašīnu lietošanas. Izmantot kopbraukšanu ir lētāk, to var atļauties vairāk cilvēku un tas var konkurēt ar personīgā auto izmantošanu," spriež M. Villigs.