Pirmskrīzes laikā visbiežāk no pārstrādātā zelta vietējie meistari darināja jaunas greznumlietas, bet pašlaik dārgmetāla ķēdītes, gredzeni un auskari pārtop investīciju zelta stieņos un monētās, raksta Neatkarīgā.

Kopš jūnija tiem, kuri nolēmuši pārdot dārgmetālu izstrādājumus, ir iespēja to izdarīt arī ar pasta starpniecību, nosūtot tos apdrošinātā aploksnē. SIA Zeltapaka.lv mārketinga direktors Uldis Vilciņš norāda, ka ik dienu pienāk apmēram 100 aploksnes, kas ir četras reizes vairāk nekā vēl pirms pāris mēnešiem.

Viņš gan atzīst: iedzīvotājiem vēl ir jāaprod ar šo pakalpojumu. Aplokšņu saturs ir raibs – viens auskars, saplēsta ķēde, gredzeni, bet no sudrablietām arī galda piederumi, mazas glāzītes un svečturi – viss, kas vien saiet pakā. Nereti aploksnē nonāk pa kādam zelta zobam. «Kaut gan šis fakts daudziem liek pasmaidīt, stomatoloģijā izmantojamajam zeltam ir ļoti augsta prove, un līdz ar to aploksnes satura īpašniekam tiek attiecīgi samaksāts,» stāsta U.Vilciņš.

Viņš atklāj, ka uzņēmumam noslēgts sadarbības līgumu ar kādu Šveices kompāniju, kas uzpērk zeltu lielos daudzumos un tālāk to pārstrādā investīciju zeltā. «Ir jābūt lielam apjomam, lai ar viņiem sāktu strādāt. Vēl neko neesam sūtījuši, jo veidojam uzkrājumu,» viņš paskaidro.

«Zelta uzpirkšanas bums neapšaubāmi ir, un tas kaut vai tāpēc, ka zelta cenas pēdējā laikā katru dienu uzstāda jaunus rekordus. Līdz ar to paaugstināta interese par šo materiālu ir visiem – sākot ar lombardiem un beidzot ar pārstrādātājiem un ieguldītājiem,» norāda kompānijas, kas nodarbojas ar investīcijām dārgmetālos, Goldinvest Asset Management īpašnieks Pēteris Avotiņš.

Uzņēmums pārdod investīciju metālus, kā arī iepērk dārgmetālus saturošus lūžņus – juvelieru un rūpnieciskos –, ko pārstrādā līdz tīram metālam un tālāk pārdod par biržas cenām. Pirmapstrādi veic tepat Latvijā, līdz gala metālam uz vietas nepārstrādājot.

Arī Latvijas proves birojā norāda, ka šeit uzpirktā zelta ceļš tālāk ved prom no mūsu valsts. «Pašlaik zelta izstrādājumus kā lūžņus iepērk no fiziskām personām par apmēram 5–10% zem biržas cenas. Tad to visu sašķiro un nodod pārstrādei – zelta attīrīšana,»ieskicē Latvijas proves biroja direktors Jānis Upmalis.

Pēc biroja aplēsēm, pārdoto juvelierizstrādājumu svars ir lielāks par uzpirkto lūžņu svaru, tādēļ tirgū vēl esot iespējas jauniem uzņēmumiem.