Nedaudz, bet ir vērojams atalgojuma pieaugums, pieaugusi nodarbinātība, kā arī izzudis nomācošais taupības pasākumu slogs. Rezultātā iedzīvotāji atļaujas tērēt arvien brīvāk, lielāko uzsvaru liekot un investīcijām nepārtikas preču iegādē, un nereti atliekot citus maksājumus.

Mazumtirdzniecības attīstība (jo īpaši nepārtikas preču pārdošana) seko iedzīvotāju noskaņojumam – jūnija sākumā patērētāju finanšu situācijas pašnovērtējums un kopējās ekonomiskās situācijas novērtējums turpmākajam gadam nozīmīgi uzlabojās, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Jūlija sākumā tas atkal nedaudz krita, bet vēl arvien bija labāks nekā aprīlī-maijā.

Tomēr iedzīvotāju oficiālo ienākumu statistika ir mazliet pretrunīga, uzsver eksperte. No vienas puses, izskatās, ka mazumtirdzniecība aug straujāk nekā iedzīvotāju darba samaksa (vismaz tā bija 1.ceturksnī). No otras puses, mājsaimniecību noguldījumi pēc pieauguma maijā jūnijā bija stabili – tātad šķiet, ka iedzīvotāji netērē savus uzkrājumus. Tātad, vai nu darbaspēka tirgus 2.ceturksnī ir uzlabojies straujāk, nekā gaidīts (nodarbinātības un algu dati par 2.ceturksni vēl nav publicēti), vai arī iedzīvotāji tērē aploksnēs saņemto naudu.

«Lielu lomu saglabā iebraucošo tūristu tēriņi,» skaidro D. Gašpuitis. «Uz pārējo valstu fona esošais kāpums ir visai iespaidīgs, taču interesanti, ka patērētājs savos vērtējumos uz notiekošajiem procesiem, arī plašākā mērogā, saglabā visai kritisku skatu. Ja to skatītu pēdējo gadu kontekstā, tam skaidrojums būtu vienkāršāks. Tomēr patērētājs bijis kritisks arī straujās izaugsmes gados un pašreizējais noskaņojuma līmenis atrodas 2008.gada sākuma līmenī. Šāda tieksme sabiezināt krāsas ļauj prognozēt, ka arī turpmāka ekonomikas attīstība būtisku uzlabojumu vērtējumā neatspoguļos, jo izaugsmes tempi palēnināsies. Turpmākajos sešos mēnešos veikalu apmeklētāju plūsmas pilnībā neizzudīs un turpinās uzturēt ekonomisko aktivitāti. Tomēr grūti saskatīt argumentus, lai tas saglabātos esošajos tempos. Mākoņi virs globālās ekonomikas turpina milzt un iespējamās brāzmas var skart arī Latviju.»

«Tirgotāju sacītais liecina, ka PVN samazinājums jūlijā īpaši neveicināja iedzīvotāju tēriņus. Gaidāms, ka gada otrajā pusē mazumtirdzniecības apgrozījums pieaugs lēnāk nekā pirmajā. Ja iedzīvotāji tiešām tērē vairāk, nekā nopelna, tas rada bažas par tikpat strauju mazumtirdzniecības izaugsmi arī turpmāk,» uzskata L. Strašuna.

Līdz ar jūnija datiem var novērtēt arī 2. ceturkšņa rezultātus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Neraugoties uz to, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumam aprīlī sekoja divi izaugsmes periodi, kopumā 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni tomēr bijis neliels pārdošanas apjomu sarukums (par 0,2%). Salīdzinājumā ar 2011. gada 2. ceturksni saglabājies augsts pieauguma temps – 7,9%. Šis gan varētu būt pēdējais tik strauja kāpuma periods, augstākas bāzes dēļ turpmāk izaugsmei kļūstot mērenākai, paredz eksperte.