Tirdzniecība un pakalpojumi
2016. gada 30. marts 20:32
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Februāri lielākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (+22.5%), kultūras un atpūtas preču (+16.4%), farmaceitisko un medicīnisko preču (+11.1%), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (+8.5%).
Gada sākums mazumtirdzniecības aktivitātē ir bijis visai neizteiksmīgs, kas norāda, ka arī IKP dati gada sākumā uzrādīs nepārliecinošu rezultātu. Patlaban rībināt trauksmes bungas ir pāragri, lai arī šā gada patēriņa izaugsmes vērtējums salīdzinājumā ar pērno gadu ir par mata tiesu piezemētāks. To ietekmēs vairāki faktori, pārsvarā ekonomiskie, bet pamatā dominēs patērētāju noskaņojums. Sagaidāms, ka gada turpmākajos mēnešos patērētāju aktivitāte atgūsies. Tā visa pamatā ir joprojām labvēlīgās tendences turpmākam patēriņa pieaugumam – labs reālo algu pieaugums, kā arī lēnīgi pozitīvās tendences darba tirgū. Tāpat jāatzīmē, ka iedzīvotāju ienākumu kāpums krietni apsteidz patēriņa pieaugumu, kā rezultātā uzkrājumu līmenis turpina palielināties.
Primārais patēriņa aktivitātes virzītājs bija un būs nepārtikas preces, kas lielā mērā arī ataino to, cik stabili jūtas iedzīvotāji. Pērn pārtikas preces tik pirktas par 2,8% vairāk, bet nepārtikas (izņemot degvielu) par 6,5% vairāk. Jāņem vērā, ka patēriņa attīstību ietekmē arī tūristu plūsmu un to pirktspējas izmaiņas, kas liek tirgotājiem pārvērtēt esošo piedāvājumu.
Februāri lielākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (+22.5%), kultūras un atpūtas preču (+16.4%), farmaceitisko un medicīnisko preču (+11.1%), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (+8.5%).
Gada sākums mazumtirdzniecības aktivitātē ir bijis visai neizteiksmīgs, kas norāda, ka arī IKP dati gada sākumā uzrādīs nepārliecinošu rezultātu. Patlaban rībināt trauksmes bungas ir pāragri, lai arī šā gada patēriņa izaugsmes vērtējums salīdzinājumā ar pērno gadu ir par mata tiesu piezemētāks. To ietekmēs vairāki faktori, pārsvarā ekonomiskie, bet pamatā dominēs patērētāju noskaņojums. Sagaidāms, ka gada turpmākajos mēnešos patērētāju aktivitāte atgūsies. Tā visa pamatā ir joprojām labvēlīgās tendences turpmākam patēriņa pieaugumam – labs reālo algu pieaugums, kā arī lēnīgi pozitīvās tendences darba tirgū. Tāpat jāatzīmē, ka iedzīvotāju ienākumu kāpums krietni apsteidz patēriņa pieaugumu, kā rezultātā uzkrājumu līmenis turpina palielināties.
Primārais patēriņa aktivitātes virzītājs bija un būs nepārtikas preces, kas lielā mērā arī ataino to, cik stabili jūtas iedzīvotāji. Pērn pārtikas preces tik pirktas par 2,8% vairāk, bet nepārtikas (izņemot degvielu) par 6,5% vairāk. Jāņem vērā, ka patēriņa attīstību ietekmē arī tūristu plūsmu un to pirktspējas izmaiņas, kas liek tirgotājiem pārvērtēt esošo piedāvājumu.
Šajā gadā sagaidāms mērens mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, prognozē ekonomisti.
Db.lv jau rakstīja, ka šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar 2015. gada februāri, apgrozījums audzis par 2,3 %.
2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,5%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms samazinājās par 1%.
Plašāk – galerijā augstāk!