Proti, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada janvārī salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi pērn, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem pieaudzis par 16,6%, tādējādi pēc izaugsmes tempiem būtu pielīdzināms 2007. gada vasaras rādītājiem.

Pārtikas preču grupā pieaugums bijis par 4,6%. Nepārtikas preču tirdzniecībā pārdošanas apjomi palielinājušies par 23%.
Lai arī janvāra dati ir pārsteidzoši labi, turpmākos mēnešus patēriņa aktivitāti nopietni pakoriģēs augstie siltumenerģijas rēķini, uzskata SEB bankas eksperts.

«Uzdotais temps šogad nav uzturams. Izaugsmes palēnināšanās nedod pamatu prognozēt strauju patēriņa aktivitātes kāpumu. Liela nozīme būs patērētāja noskaņojumam. Taču novērojumi liecina, ka ārējie notikumi būtiski patērētāja noskaņojumu neietekmē, primāri reaģējot uz tendencēm iekšzemē,» nākotnes scenārijus vērtē D. Gašpuitis.

Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna situācijas vērtējumā nav sevišķi optimistiska, norādot, ka diemžēl Latvijā joprojām ir daudz tādu mājsaimniecību, kas nevar atļauties veikt lielākus pirkumus, pat neskatoties uz izdevīgām cenām (piemēram, 14,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem meklē darbu), turklāt iedzīvotāju skaits turpina mazināties.

«Visticamāk, mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsmi galvenokārt virza turīgākā sabiedrības daļa. Iespējams, tā vietā, lai priecātos par šo patēriņa pieaugumu (un attiecīgi nodokļu ieņēmumu kāpumu), būtu nepieciešams steidzami ķerties pie ienākumu nevienlīdzības problēmu risināšanas,» saka eksperte.