Lai gan publiskotie dati ir nedaudz labāki kā gaidīts, mazumtirdzniecības izaugsme vēl arvien saglabājas trausla un lēnāka nekā gada sākumā, atzīst Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Iedzīvotāju optimisma kāpums vasaras mēnešos apstājās, kas, iespējams, daļēji ir saistīts ar neskaidrību par vēlēšanu iznākumu un nākamā gada valsts budžeta konsolidāciju. Tajā pat laikā patērētāju noskaņojuma radītāji saglabājas diezgan stabili, gan plānoto lielo pirkumu ziņā, gan savas ģimenes finanšu situācijas novērtējumā. Bezdarba gaidas vēl ir pozitīvas, bet vairs tik strauji nesamazinās. Turklāt tās ir būtiski zemākas nekā šī gada sākumā.

Šogad patēriņš vēl saglabāsies vājš – neskaidrība ekonomikā vēl ir diezgan augsta un iedzīvotāji vēl nejūtas droši par savu nākotni, arī bezdarbs saglabājas augsts. Rudenī lielāki rēķini par apkuri liks ekonomēt uz kaut ko citu. Tāpēc nav pamata tik straujam mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam, kā tas tika novērots šī gada sākumā. Tomēr, līdz ar lēni augošiem ienākumiem, nav arī pamata mazumtirdzniecības kritumam. Prognozējams, ka mazumtirdzniecības apgrozījums un tādējādi arī mājsaimniecību patēriņš turpmākajos mēnešos saglabāsies pašreizējos līmeņos – vienā mēnesī nedaudz krītot, citā piedzīvojot nelielu pieaugumu.

Var piekrist apgalvojumam, ka negatīvo ziņu masa ir sasniegusi savu maksimumu uz ko liela daļa iedzīvotāju vairs nereaģē, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Pozitīvo ziņu parādīšanās un aktivitātes pieaugums noteiktos sektoros ir nodrošinājušas optimisma kāpumu un piesardzības mazināšanos.

Nākas arī secināt, ka atsevišķās nozarēs kritums ir bijis vairāk neziņas par nākotni ietekmē un situācija strauji uzlabojas. Rezultātā radusies zināma ignorance pret iespējamajiem riskiem. Mazumtirdzniecība ir atradusies kritumā trīsdesmit mēnešus pēc kārtas, kā dēļ var pieņemt, ka tā krituma apmēru limitu ir izsmēlusi un turpmāk jau uzrādīt nelielu pieaugumu. Tomēr riskus rada pārmērīgais optimisms un iespējamās noskaņojuma svārstības. Sagaidāms, ka rudenī tas kļūs piezemētāks.

Gaidāmie konsolidācijas pasākumi un nepieciešamība turpināt strukturālās reformas, kā arī apkures rēķini ieviesīs savas korekcijas tirdzniecības turpmākajā attīstībā. Tādēļ nevar izslēgt kādā no mēnešiem nozares atgriešanos negatīvā zonā, paredz eksperts.

Eurostat dati liecina, ka patērētāju noskaņojums nav būtiski mainījies, taču mērījumi vienlīdz lielā mērā atspoguļo to cilvēku noskaņojumu, kam nauda ir, gan to, kuriem naudas nav, uzsver DnB Nord Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Turpretim par mazumtirdzniecības statistiku «balso» galvenokārt cilvēki, kuriem nauda ir — skan ciniski, bet tāda ir dzīve. Tāpēc sagaidāms, ka arī nākotnē šīs skaitļu rindas virzīsies pa atšķirīgām trajektorijām.

Pārtikas apgrozījuma samazināšanās gada griezumā katrā ziņā joprojām daļēji atspoguļo gan cilvēku skaita samazināšanos valstī, gan arī nabadzības padziļināšanos daļā sabiedrības.

Saskaņā ar neoficiālām ziņām no tirgus dalībniekiem septembrī nozarē kopumā ir turpinājušās pozitīvas tendences. Pret krīzes zemāko punktu - pērnā gada decembri - kopējais nozares apgrozījums ir pieaudzis jau par 11,6% (sezonāli izlīdzinātie dati).