Prognozēt faktorus, kas spiedīs, vai atturēs iedzīvotājus atvērt maciņus, ir ļoti sarežģīti. Līdz šim notikumi pasaules ekonomikā praktiski nav atsaukušies iedzīvotāju pirkšanas paradumos. Tie joprojām saglabā augstu intensitāti, pēdējos mazumtirdzniecības datus komentē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Saskaņā ar pēdējiem datiem, oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums ir par 9,2% augstāks nekā pirms gada. Pārtika tika pirkta par 1,4%, bet nepārtikas preces par 12,7% vairāk. Auto degvielas mazumtirdzniecība palielinājās par 12,4%.

«Nenoteiktība, kas skar ilgtermiņa perspektīvas, tiek veiksmīgi realizēta īstermiņa nepieciešamību apmierināšanai. Lai arī statistika pienāk ar zināmu laika nobīdi, būtiskas izmaiņas ekonomikas procesos gada pēdējā mēnesī nav gaidāmas. Tādēļ, visticamāk, arī gada pēdējos mēnešos šopinga terapijas popularitāte, lai cīnītos ar tumšākā gada laika blaknēm, būs visai augsta,» prognozē SEB bankas eksperts.

D. Gašpuitis pieļauj, ka decembrī varētu tikt sasniegti jauni rekordi. Nākamgad, ņemot vērā kopējās tendences, aktivitātei ir jāmazinās. Tomēr, ja globālā ekonomika, jo īpaši eiro zona, izvairīsies no krasiem negatīviem pavērsieniem, patēriņa aktivitāte varētu saglabāties visai augsta, uzskata ekonomikas speciālists.
 

Tomēr nākamais gads nākamais gads nebūtu jāvērtē pārāk pesimistiski. Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas domām, nākamgad vidējās algas kāpums varētu būt nedaudz straujāks, sasniedzot ap 5% salīdzinājumā ar šā gada trešajā ceturksnī fiksēto pieaugumu 3,6% apmēra salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn.

Eksperte gan arī norāda uz Eiropā valdošo negatīvo fonu, līdz ar to radot iespaidu, ka uz straujiem darba samaksas pieaugumu zigzagiem sevišķi nevajadzētu cerēt.