Nule kā publicētie mazumtirdzniecības dati liecina par pozitīvām tendencēm ne tikai valsts ekonomikā kopumā, bet norāda arī uz situācijas stabilizēšanos iedzīvotāju pirktspējas jomā. Runa ir par pārtikas mazumtirdzniecību.
Vēl 2010. gadā pārtikas mazumtirdzniecības apjomu krišanās par 5,3% bija galvenais faktors, kas aizpagājušajā gadā mazumtirdzniecībai lika kristies par 2,2%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn situācija ievērojami uzlabojusies un pārtikas mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,3%, savukārt kopējais mazumtirdzniecības apjoms salīdzināmajās cenās audzis par 4,6%.
Raksturojot to, kā pērn veikusies tirdzniecība veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš zina teikt, ka pērn visstraujāk pieaugusi dārzeņu tirdzniecība. Rēķinot masas vienībās dārzeņu tirdzniecība augusi par 32%. Taču, pēc I. Andiņa teiktā, naudas izteiksmē apgrozījuma pieaugums ir krietni mazāk izteikts, jo iedzīvotāji dārzeņus naskāk pirkuši tad, kad tiem bija piemērotas 20 – 40% cenu atlaides.
Viņš vērš uzmanību arī uz straujo pārdošanas apjomu kāpumu putnu gaļai – tās pārdošanas apjomi auguši par 21%, tostarp vistas gaļas pārdošana palielinājusies par 18,9%. «Rezultātā putnu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā palielinājies no 64,2% uz 65,6%. Respektīvi, turpinās putnu gaļas triumfs,» vērtē Maxima pārstāvis. Tajā pašā laikā liellopu gaļai pārdošanas apjoms bijis pavisam pieticīgs, sasniedzot vien 1,5%.
Uzlabojumi patēriņa jomā ir vērojami ne tikai Rīgā, uz situācijas stabilizēšanos norāda arī reģionos. SIA Tērvetes veikals valdes locekle Evita Reinberga stāsta, ka viņas pārraudzībā esošais mazumtirdzniecības uzņēmums apgrozījumu pērn kāpinājis apmēram par desmit procentiem. Jautāta par vispārējo sociālekonomisko situāciju reģionos, viņa viegli sarauc degunu.
«Sliktāk jau it kā nekļūst, taču arī lielus uzlabojumus lauku iedzīvotāju dzīvē pagaidām nevar manīt, turklāt daudzi ir aizbraukuši, tādējādi paliek mazāk to, kas laukos vispār var iepirkties. Arī mums diezin vai izdotos kāpināt apjomus, ja nebūtu līdzekļu, ko ieguldīt sortimenta paplašināšanā,» saka simpātiskā uzņēmēja.
Vērtējot paredzamo situācijas attīstību, E. Reinberga pieļauj, ka līdz ar pēdējā laikā vērojamo nosacīto situācijas stabilizēšanos valsts ekonomikā arī šogad apgrozījums varētu augt par kādiem 5-7%.