Nedaudz pārsteidzoši skan Māra Gulbja secinājums, ka rekreācijas biznesā pašreizējā ieguldītā atdeve ir 10 pret 1. «Lai varētu saņemt vienu eiro, esmu ieguldījis 10. Maksāju visus nodokļus un esmu mīnusos, nevienam valstī neinteresē, ka Latvijā prasības ir noteiktas kā Vācijā, bet ienākumu līmenis ir vairāk nekā trīs reizes zemāks,» stāsta M. Gulbis, bijušais iekšlietu ministrs un ilggadējais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, bet pašlaik zemnieks un viesu mājas īpašnieks.

M.Gulbis bijis pārsteigts par maksājumiem un prasībām no valsts iestāžu puses.

«Lai varētu uzņemt šahistu nometni, bija vajadzīgs atzinums no Pārtikas un veterinārā dienesta, ugunsdzēsējiem, līgums ar grauzēju apkarotājiem, sakārtotām darba attiecībām, atbilstoši pavāri, virtuves, tualešu un dušu iekārtojums un pat to skaits, turklāt vēl bija jāizpilda anketa ar 50 jautājumiem nodokļu administrācijai, tostarp par to, vai neesmu sadarbojies ar mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem,» skaidro M. Gulbis.

Ūdens tiek ņemts no padomju laikos ierīkotas sūkņu stacijas, kurai nav saglabājusies pase, un ir nepieciešama tās «atjaunošana», kas izmaksā ap 10 tūkst. eiro. «Faktiski neatkarīgi no saimnieciskās darbības rādītājiem ir noteiktas tādas prasības, ka nav ko brīnīties, ka 5% Latvijas uzņēmumu samet teju vai visu naudu valsts budžetam, bet 80% mazo uzņēmumu mēģina izvairīties no nodokļu maksāšanas un darījumus kārto skaidrā naudā,» secina M. Gulbis.

Visu rakstu Bioloģisko saimniekošanu savieno ar rekreāciju lasiet 22. augusta laikrakstā Dienas Bizness.