«Ja būtu mazāk, tad visi būtu labākā situācijā. Būtu vismaz pelnoši. Bet tagad katrs «sēž» ar saviem 10% noslogojuma un neviens nav laimīgs,» saka viesnīcas «Radi un draugi» direktore Evita Žvarte.

Pagājušā gada nogalē numuru vidējais noslogojums naktsmītnēs Latvijā bijis tuvu 20%. Lai gan ziemas mēneši nekad nav bagāti viesiem, tik tukšas viesnīcas šajā periodā nav bijušas jau vismaz piecus gadus, turklāt noslodze ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Tiesa, nav skaidrs, kāda ietekme uz oficiālajiem skaitļiem varētu būt arī viesnīcnieku ieiešanai tā sauktajā pelēkajā zonā. Cik tādu viesnīcnieku varētu būt, «ir ļoti grūti pateikt, bet daudz», atzīst Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

Ēnu ekonomika viesnīcu nozarē izpaužas tāpat kā citās – maksājumu nereģistrēšana, algas aploksnēs, pārreģistrēšanās uz citām valstīm, kur zemāks nodokļu slogs, tostarp PVN. E. Žvarte ir pārliecināta, ka noslogojums līdz kritiskajai robežai noslīdējis ne tikai dziļās krīzes iespaidā – viņasprāt, pēdējos gados jaunu viesnīcu atvēršanas vilnis bija uzbangojis tik augstu, ka normāli piepildīt visas diez vai izdotos pat tad, ja ekonomika piepeši atsāktu augt griezdamās. «Tas viesnīcu skaits, kāds tagad mums ir, varbūt derētu kādiem Spānijas dienvidiem, kur visu gadu spīd saule, bet ne Latvijai.»

Arī viesnīcas «Maritim Park hotel Riga» pārdošanas vadītāja Ieva Ozola piekrīt, ka patlaban ir viesnīcu pārpilnība, tomēr grūti paredzēt, kas notiks nākamajos gados.

Laikraksts atzīmē, ka, lai pie pašreizējā skaita panāktu normālu naktsmītņu piepildījumu, Latvija būtu jāpārceļ tuvāk ekvatoram. Ja ne, tad vismaz daļai viesnīcu jāpazūd. Jāpiebilst, ka viesnīcu un citu tūrisma mītņu uzņemto ārvalstu viesu skaits, kas 2008. gadā bija sasniedzis 944 tūkstošus jeb augstāko rādītāju atjaunotās Latvijas vēsturē, pērn sarucis līdz 753 tūkstošiem, kas nozīmē «atkrišanu» 2005. gada līmenī.