DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Šī gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu eksportā bija straujš, bet preču kategoriju griezumā diezgan vienmērīgs kāpums. Eksports kopā auga par 13.3% pret iepriekšējā gada janvāri, tas ir straujākais pieaugums gada griezumā kopš 2013. gada aprīļa, kad pamazām izsīka pēckrīzes uzrāviens, ko deva neizmantoto jaudu rezerves izsmelšana. Ap to laiku arī iestājās klusums Liepājas ezera ziemeļu krastā, sekoja ekonomiskā krīze Krievijā un citas mūsu rūpnieku galvassāpes.
Tagad pirmo reizi gandrīz četru gadu laikā apstākļi preču eksportam ir tiešām labvēlīgi. Noskaņojuma uzlabošanās un izaugsmes paātrinājums ASV darbojas bez pārliecinoša racionāla izskaidrojuma, taču psiholoģijas ietekme uz ekonomiku kādu laiku var darboties gluži kā bezatlikumu tehnoloģija ražošanā, it kā barojoties pati no sevis. “Gāzi grīdā” gan var novest pie procentu likmju kāpuma, dārgāka dolāra un finansiālajiem satricinājumiem jaunattīstības valstīs, taču ietekme uz eirozonu turpinās būt labvēlīga arī šādā scenārijā. Ievērojot, ka daļa eirozonas joprojām smok zem diezgan negatīva noskaņojuma un privātā sektora parādu samazināšanas cikla, iespējām dzīvei kļūt labākai tāpēc, ka tā kļuvusi labāka nesenā pagātnē, mūsu kontinentā vēl ne tuvu nav izsmelta. Monetārā politika joprojām būs atbalstoša.
Šādā situācijā Latvijas ekonomikai ir radusies viegli pārsteidzoša un nepierasta izvēle — balstīt izaugsmi vairāk uz eksportu vai iekšējo pieprasījumu. Nav šaubu, ka eksportētājiem šobrīd iedalītas labas kārtis, investētājiem tās iedalīs valsts, bet caur abiem šiem kanāliem ekonomikā ieplūstošā nauda sildīs patēriņa sektoru.
Pozitīvs noskaņojums silda arī mežu nozari, kas janvārī bija vienīgā, kas deva lielu īpatsvaru kopējā eksporta kāpumā — vairāk nekā ceturto daļu, ja ieskaita mēbeles. Bažas par blakusproduktu un enerģijas produktu pārdošanas krīzi nav piepildījušās, granulu noliktavas krietni patukšotas, zāģētavas un plātņu rūpnīcas strādā ar lieliem apgriezieniem. Vēl apmēram astoto daļu eksporta kāpumā deva alkoholiskie dzērieni, vienīgā starp “reeksporta” kategorijām ar tik lielu ietekmi. Mehānismu un iekārtu eksports saruka par 9.9%, elektroierīču un iekārtu par 2.1%, kamēr šo preču ražošana Latvijā attīstās. Provizoriski vērtējot, “vietējais eksports” auga apmēram par 16%, kamēr re-eksports apmēram par 10%.
Tātad koksnes daļa eksportā turpina pieaugt. No vienas puses, struktūra mainās ne gluži tajā virzienā, kas paredzēts nacionālās attīstības plānos. No otras puses, uz katru apgrozīto eiro koksnes eksports atstāj Latvijas iedzīvotāju kabatās diezgan daudz centu. Acīmredzot svarīgāks ir izrādījies tas apstāklis, ka kokapstrāde te jau ir ļoti augstā līmenī un spēj daudz investēt un labi pārdot, nevis tas, ka citās, jaunmodīgāk skanošās nozarēs lielāks potenciālais darba ražīguma kāpums. Visam savs laiks, ar pašreizējiem kāpuma tempiem farmācija, elektronika un mašīnbūve palielinās savu daļu ekonomikā. Pārtikas nozare šobrīd ir tā, kas šobrīd izskatās ieslīgusi pārdomās par savu nākotni. Tā turpina žēli runāt par samazinātajām PVN likmēm, meklējot atslēgas tur, kur ir gaišāks vai šķiet gaišāks, nevis tur, kur atslēgas ir pazudušas. Pārtikas eksports janvārī gada griezumā audzis par 0.5%.
Ja iepriekšējos gados situācija preču eksporta datos izskatījās sliktāka nekā patiesībā, šogad iespējami abi varianti. Ļoti šķiet, ka re-eksporta daļa turpinās samazināties. Taču tirdzniecības skaitļiem skaistākiem izskatīties palīdzēs cenu pārmaiņas. Daļu no eksportētāju izsniegtajiem rēķiniem saviem klientiem veido viņu izdevumi par izejvielām, kas ir galvenokārt imports — enerģiju, metālu, citiem. Tāpēc pelnīt varēja, pat eksportam it kā samazinoties. Šobrīd pasaules ekonomika ir iegājusi reflācijas ciklā, un rēķiniem būs jāaug, lai varētu kaut stāvēt uz vietas.
Eksportu samazinoši ietekmēt varētu augošs iekšējais pieprasījums pēc metāla konstrukcijām, koksnes izstrādājumiem, būvķīmijas. Taču tā jau ir sekundāra problēma vai vispār nav problēma, jo galvenais ir pievienotā vērtība, nevis eksporta summa. Ekonomika šogad augtu arī tad, ja eksportā būtu stagnācija. Tā kā tā nedraud, atgriezeniskās saites caur ienākumiem, noskaņojumu, patēriņu, investīcijām un atkal noskaņojumu šogad pamazām tiks iegrieztas, ir risks ka turpmākajos gados tās sasniegs pat galvu reibinošu tempu, var nākties kļūt piesardzīgiem. Jau šogad galvenā rūpe būs — kur atrast cilvēkus, kuri gan būvēs mājas, gan ražos preces, gan programmēs, gan strādās restorānos un pārdos apģērbus. Daļa no viņiem ir cilvēki, kuri šobrīd sūdzas par neizbraucamiem grants ceļiem savu māju apkārtnē. Daļa no viņiem šobrīd strādā ārzemēs.