AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Šogad pēdējie publicētie makroekonomiskie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu novembrī patiesi iepriecina, jo novembrī mazumtirdzniecībā fiksēts straujākais pieaugumu šogad, apgrozījumam salīdzinājumā ar pērnā gada novembri augot par 4,6%.
Salīdzinājumam iepriekšējos mēnešos mazumtirdzniecības pieaugums svārstījās ap 1% un līdz ar to novembra dati papildina jau tā kopumā pozitīvo ainu par Latvijas ekonomiku attīstību 2016. gada nogalē. Pēdējos mēnešos ekonomikas rādītāji uzlabojušies ne tikai mazumtirdzniecībā, bet arī rūpniecībā un tranzītā. Tas kopumā ļauj cerēt, ka izaugsmes zemākais punkts šajā ciklā mums tiešām ir aiz muguras un jau 2016. gada pēdējā ceturksnī ekonomikā redzēsim pozitīvāku dinamiku.
Līdz ar novembra mazumtirdzniecības datiem arvien ticamāka šķiet versija, ka vājais mazumtirdzniecības sniegums šī gada vasaras un rudens mēnešos vismaz daļēji būs bijis saistīts ar ievērojamo kritumu būvniecībā un no tā izrietošā būvniecībā strādājošo emigrācija. To apstiprina arī ļoti straujais būvniecības pakalpojumu eksporta kāpums un fakts, ka mazumtirdzniecība Latvijā šogad ir jūtami vājāka kā Lietuvā un Igaunijā, kur ES fondu kavēšanos būvniecība daļēji kompensējis spēcīgāks privātā sektora pieprasījums, nekā pie mums.
Otrs faktors, kādēļ novembrī tik ļoti audzis mazumtirdzniecības apgrozījums ir tas, ka saņemot pirmos rudens komunālo pakalpojumu rēķinus iedzīvotāji beidzot pilnībā ir sajutuši zemo naftas cenu ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem, kas ir ļāvis palielināt citu preču patēriņu.  
Lai gan mazumtirdzniecības pieaugumus novembrī kļuvis ievērojami straujāks, būtiskas izmaiņas mazumtirdzniecības tendencēs nav vērojamas. Visstraujāk augošie mazumtirdzniecības virzieni joprojām ir iepirkšanās internetā (+32,6% pret iepriekšējo gadu), apģērbi un apavi (+22,5%), farmācija (+7,6%), kā arī dažādas elektronikas preces (+15,5%). Taču vienlaikus novembrī turpināja nedaudz sarukt pārtikas patēriņš (-1,6%).
Skatoties uz nākošo gadu, mazumtirdzniecībai vajadzētu atgriezties pie diezgan stabilas 4-5% izaugsmes, ko jau redzējām iepriekšējos gados un šobrīd redzam Lietuvā, kā arī Igaunijā. Šāds pieaugums arī atbilst gaidāmajam darba samaksas pieaugumam, taču ES fondu strauja ieplūde ekonomikā uz kādu brīdi varētu veicināt arī straujāku kāpumu.