Jāatgādina, ka Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērnā gada nogalē veiktā aptauja parādīja, ka par galveno ģimenes labklājības pasliktināšanās iemeslu iedzīvotāji visbiežāk minēja pārtikas produktu sadārdzināšanos.

Privātpersonu finanšu institūta rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijas vidējās mājsaimniecības budžetā izdevumi pārtikai veido 25-35% no visiem tēriņiem. Absolūtos skaitļos izdevumi par pārtiku svārstās robežās no 30 līdz pat 200 Ls vienam ģimenes loceklim, tomēr vidēji vienam cilvēkam pārtikai mēnesī tiek tērēti 50–60 Ls.

«Satraucoši ir tas, ka lielākais cenu pieaugums ir bijis tieši augļiem, dārzeņiem, piena un labības produktiem, kas ir veselīga uztura pamatā. Ja ģimenes optimizē savus izdevumus pārtikai uz šo produktu rēķina, uzturs var kļūt nepilnvērtīgs un ilgtermiņā radīt veselības problēmas,» norāda Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.

Institūta šā gada februārī veiktā aptauja liecina, ka 77% pircēju cenšas savā labā izmantot pārtikas veikalu atlaides vai akcijas.

Šie dati liecinot par to, ka daudzas Latvijas ģimenes spētu samazināt savus izdevumus pārtikai, ja pievērstos pārtikas iegādes plānošanai. Pirmais solis tēriņu optimizācijai ir maltīšu plānošana un iepirkumu saraksta veidošana atbilstoši tam.