Tā nesen paneļdiskusijā norādījis pētījuma par daudzmiljardu (kas to zina, cik vajadzēs pie esošā būvniecības cenu kāpuma) projekta infrastruktūras pārvaldības modeli izstrādātāja Atkins direktors Kriss Dokers. (LETA) Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail ekspertiem šī visai pašsaprotamā lieta gan bija skaidra vēl pirms pētījuma veikšanas – jau pirms diviem gadiem. Tāpat kā bija skaidrs, ka kādai no iesaistītajām pusēm (valstīm) izpētes secinājumi var arī nebūt politiski pieņemami un tiem būs tikai rekomendējošs raksturs. (DB 19.08.2017.) Līdz ar to pašreiz (tāpat kā pirms pāris gadiem) galvenais jautājums ir, vai visu Baltijas valstu valdības būs gatavas atbalstīt piedāvāto infrastruktūras pārvaldības modeli politiskā līmenī, paneļdiskusijā atzīmēja Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Vēl tikai jāpiemin tāds «sīkums», ka Atkins pakalpojumi izmaksāja «nieka» 390 tūkst. eiro. Tas gan nebūt nenozīmē, ka britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmuma darbs būtu bijis veltīgs. Droši vien, ka pētījuma gaitā iegūtajiem datiem atradīsies visai labs pielietojums. Stāsts ir par kaut ko citu.

!Laikus jābūt zināmiem kravu pārvadājumu tarifiem.

Tā vietā, lai visefektīvāk (naudas, laika, darbaspēka ziņā) strādātu pie visloģiskākā infrastruktūras pārvaldības modeļa, valstu atšķirīgo, savtīgo politisko un ekonomisko interešu dēļ RB Rail nākas tērēt resursus (šis nebūt nav vienīgais gadījums), lai trim cimperlīgajām iesaistītajām pusēm pierādītu aksiomas. Tā rezultātā laimīgi ir Briseles birokrāti (jo process pareizs, caurspīdīgs), konsultanti (vairāk nekā trešdaļa miljona tomēr arī ir nauda), bet projektam būtiski lēmumi savlaicīgi netiek pieņemti. Proti, RB Rail cilvēki iepriekš cerēja, ka valstis pieņems lēmumu par pārvaldības modeli līdz 2018. gada beigām.

Taču infrastruktūras pārvaldības modelis nebūt nav vienīgais būtiskais joprojām neatbildētais jautājums Eiropas sliežu platuma projektā. Ārvalstu investoru padomes Transporta un loģistikas darba grupas vadītājs Arnis Kākulis raksta, ka pastāv iespēja Rail Baltica īstenot «tālredzīgi, maksimāli savienojot jauno dzelzceļa maršrutu ar citiem tīkliem (ceļi, ostas, lidosta, IKT infrastruktūra) un integrējot tajā citas nozares». (Delfi) Taču AECOM (ar Rail Baltica saistīts jau kopš 2011. gada izpētes) Baltijas reģiona direktoram nevajadzētu būt noslēpumam, kas ir vajadzīgs, lai no projekta būtu pienesums ne tikai Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībām (piemēram, Mūgas un Kauņas intermodālo termināļu izskatā). Kā norāda loģistikas nozares «pieaugušie», laikus jābūt zināmiem kravu pārvadājumu tarifiem (lai var konkurēt ar autopārvadājumiem) un kādam, kurš Rail Baltica pakalpojumus piedāvā konkrētiem, globāliem nozares spēlētājiem. Ja nu nekādi citādi nevar pie šāda cilvēka/komandas tikt, kopuzņēmums RB Rail, nacionālais projekta ieviesējs Eiropas dzelzceļa līnijas un Satiksmes ministrija varētu izsludināt dārgu iepirkumu ar garu izpildes laiku šīs aksiomas pierādīšanai.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.