EK prasa atcelt lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus vairākās valstīs. Paziņojuma ultimatīvā forma ar noteikto divu mēnešu termiņu un draudiem vērsties ES Tiesā liecina par apņēmību izskalot nepaklausīgo delveru, tostarp Latvijas, galvas. Latvija neesot bijusi pietiekami centīga savu noteikumu par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņošanā ES tiesību aktiem. EK uzsver, ka valstīm neklājas radīt tādu regulējumu, kas būtu diskriminējošs attiecībā pret citiem ES pilsoņiem. Tiesa, ierobežojumi mūsu valstī formāli nebūt nenoliedz citu valstu pilsoņus, taču arī uz viņiem attiecas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos noteiktie 2000 ha griesti, pašvaldības akcepts lielākiem darījumiem, solīšanās sēt burkānus vai ganīt govis un lauksaimnieka diploms.

Varētu likties, ka problēmas ar ārzemnieku klātbūtni lauku zemes īpašnieku vidū risina Latvijas Zemes fonds, kas 11 mēnešu laikā kopš izveidošanas iegādājies īpašumus 817 hektāru platībā. Fonda vadītāja Ina Alksne uzskata, ka šādu institūciju vajadzēja veidot jau labu laiku iepriekš, atpērkot zemes un atkal laižot lauksaimnieciskajā apritē, atrodot jaunus arājus. Tiesa, pašlaik nekas neattur ārzemniekus iegādāties zemi arī no nacionālā resursa glābšanas fonda, lai gan šāda precedenta pagaidām vēl nav.

Latvijas zemnieki nav gatavi samierināties ar ierobežojumu atcelšanu, atbrīvojot ceļu investoriem un pārpircējiem, – katra valsts ir izstrādājusi savus ierobežojumus un Latvijas gadījums nelec laukā no konteksta, DB saka Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš. Prasības «atdzesē» karstgalvīgus investorus, kas vēlas sagrābties zemes daudz un uzreiz, izveidojot plašas zemes paketes vairāku simtu vai pat pāris tūkstošu hektāru lielumā. Lauksaimniekiem ar tīriem nodomiem, kas nekalkulē zemes spekulāciju manevrus, ierobežojumi ir vieglāk «pārkožami». Tādējādi esošais regulējums varbūt arī palīdz nacionālo resursu neizlaist no nacionālajām rokām. ES, kas kāju cērt pie zemes, zem papēža jāpamet saprāta spilvens, jo izteikto aizrādījumu tonis varbūt pat liecina par kāda aizvainota investora žēlabām.

Agronomu un politiķi Armandu Krauzi pastāvošais regulējums kā lauksaimnieku apmierina pilnībā, taču kā pilsoni un deputātu viņu satrauc tas, ka normas nav ierobežojušas ārzemnieku spekulantu apetīti pēc Latvijas zemes. Dānis ar lauksaimniecisko izglītību pie zemes var tikt itin viegli. Diemžēl diploms nav precīza mēraukla, jo daudzi mūsu zemnieki biznesu sākuši bez atbilstošas izglītības. Tāpēc pašreizējās viedokļu sadursmes rezultātā būtu jārodas jaunām likumdošanas normām, lai, ja ne atšūtu ārzemniekus, tad vismaz nešķirotu Latvijas iedzīvotājus, kas vēlas iegādāties zemi. Savukārt Zemkopības ministrs pirms jautājuma komentēšanas pastkastītē gaida oficiālu EK dokumentu. Katrā ziņā mājiens ar slotaskātu no ES Latvijai dod iespēju pārvērtēt izpildīguma līmeni.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.