Kā jau bija gaidāms, Covid-19 ietekmē Latvijas ekonomikas aktivitāte šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās un salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni Latvijas IKP saruka par 9,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums. Tas ir straujākais ekonomiskās aktivitātes kritums Latvijas ekonomikā kopš 2009. gada, taču Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu.
Covid-19 izplatības ierobežošanai uz diviem mēnešiem Latvijā faktiski bija apturēta vairāku pārsvarā pakalpojumu nozaru darbību. To redzam arī IKP datos. Salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu nozaru izlaide otrajā ceturksni ir sarukusi par 11%. Tikmēr ražošana otrajā ceturksnī samazinājās par 3,8%, savukārt tirdzniecības apjomi kritušies tikai par 1,6%.
Vienlaikus visi īstermiņa ekonomikas indikatori rāda, ka zemākais punkts ekonomikā bija aprīļa vidū un situācija šobrīd uzlabojas.
Esam salīdzinoši veiksmīgi tikuši galā ar Covid-19 pirmo vilni un atšķirībā no iepriekšējās krīzes valstij šoreiz bija iespējas aizņemties līdzekļus ekonomikas stimulēšanai. Tas noteikti ir palīdzējis mazināt ekonomikas krituma apmēru un sākotnējā ekonomikas atkopšanās ir bijusi negaidīti strauja.
Domāju, ka nedz jūnijā, nedz jūlijā par gandrīz 10% ekonomikas kritumu nevar runāt. Mazumtirdzniecība jau jūnijā atkal ir plusos un Latvijas patēriņa dinamika šajā krīzē būtiski neatšķiras no Ziemeļvalstīm. Tādēļ visas oficiālās prognozes par 7-8% IKP kritumu šogad man šķiet pārāk pesimistiskas.
Pirmajā pusgadā kopumā Latvijas IKP ir samazinājies par 5,5% un gada otrajā pusē IKP rādītāji noteikti uzlabosies. Jūlijā elektroenerģijas patēriņš jau ir tuvu pērnā gada līmenim, kas ir labs signāls par rūpniecības atkopšanas un arī vakances darba tirgū aug.
Tādēļ tuvākajos mēnešos Latvijas izaugsmes prognozes, visticamāk, tiks pārskatītas uz aušu. Pēc manām prognozēm, Latvijas IKP 2020. gadā varētu samazināties par 4-5%. Tomēr ekonomikas atkopšanās turpmākajos ceturkšņos būs tikai daļēja.
No maksājumu karšu datiem redzam, ka patēriņā iepriekšējais līmenis vēl nav sasniegts un kopš jūnija vidus uzlabojumi ir kļuvuši gausāki. Arī Covid-19 vīruss pasaulē turpina izplatīties un Latvijā nav izslēgts otrais vilnis. Tāpēc tūrisms un izklaide, visticamāk, vēl ilgāku laiku nespēs atgriezties pie iepriekšējā līmeņa. Tāpat krīze būs jūtami pabojājusi uzņēmumu bilances un tas negatīvi ietekmēs investīcijas, kā arī būvniecību gada otrajā pusē. Tādēļ 2021. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu būt 3-5% robežās, bet iepriekšējo līmeni, visticamāk, nākamgad vēl nesasniegsim.
