Oskars Hartmanis, AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes priekšsēdētāja vietnieks
Iepriekšējos divos gados apdrošināšanas
nozarē bija vērojama ļoti strauja, ar divciparu skaitļiem raksturojama attīstība. 2019. gadā izaugsme prognozējama
ar viencipara skaitli, tirgus pieaugums Latvijā bijis aptuveni 7%.
Mazāku pieaugumu nosaka galvenokārt dažādi
transporta apdrošināšanas veidi. Salīdzinājumā ar citiem apdrošināšanas veidiem
te konkurence ir ļoti liela, un Latvijas tirgū katrs apdrošinātājs cīnās par
klientu. Otrs aspekts, kas ietekmē pieauguma samazinājumu, ir lēnākie
būvniecības tempi, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu finansējuma otrās kārtas
noslēgumu nākamajos divos gados. Šai jomā ir nedaudz paradoksāla situācija:
Latvijā trūkst darbaspēka, bet vietējie lielie būvniecības uzņēmumi aktīvi
eksportē darbiniekus uz citām valstīm, galvenokārt Skandināviju un Vāciju.
Straujo attīstību tāpat bremzē norises
banku sfērā un ne tikai saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijā, bet arī
ikdienas biznesa operācijās – bankas ir no viena grāvja iebraukušas otrā grāvī.
Regulējums ir tik strikts, ka to izjūtam arī mēs kā apdrošinātāji, tātad –
finanšu pakalpojumu sniedzēji, kuriem bieži jāveic, piemēram, ceļojumu
apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas atlīdzību maksājumi uz ārvalstu
kontiem, kas atrodas sankciju skartajos reģionos, tostarp Krievijā, Krimā,
Turcijā. Šobrīd to praktiski nav iespējams izdarīt bez papildu skaidrojuma
sniegšanas bankā, un tas attiecas uz visiem uzņēmējiem, kas sadarbojas ar šīm
valstīm.
Skatoties uz šo gadu, ļoti ceru, ka Finanšu
un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jaunā vadītāja spēs skaidrāk noteikt
robežas šīm finanšu transakcijām, lai Latvijai būtu vienota nostāja un uzņēmēji
nebūtu spiesti izraudzīties citu ES valstu banku pakalpojumus. Mazinoties
vispārējiem finanšu darījumiem, mazinās arī apdrošināšanas nozares izaugsme.
Runājot par konkurenci un apdrošināšanas
veidiem, starp klientiem vērojama tendence neizvēlēties tikai pamata
apdrošināšanas paketi, bet, piemēram, īpašuma apdrošināšanā iekļaut arī papildu
risku apdrošināšanu, kas agrāk nebija tik izteikti vērojama: mobilos tālruņus,
datorus, sadzīves elektroniku, citas ierīces, kas pirms gadiem desmit vispār
nebija iedomājams. Tādējādi konkurence izpaužas kā polišu seguma paplašināšana,
piedāvājot klientiem lielākas iespējas saņemt apdrošināšanas atlīdzību bojājumu
vai zādzību gadījumā. Turklāt šīs ierīces var ņemt līdzi ceļojumos ne tikai
Latvijas teritorijā.
Jauni seguma veidi pastāvīgi tiek ieviesti
arī transporta apdrošināšanā, lai klienti ciestu mazākus finansiālos zaudējumus
un izjustu mazākas neērtības, tostarp automašīnas aizvietošana, taksometra
pakalpojumu segšana un citi.
Runājot par šo gadu, viens no
izaicinājumiem ir turpināt īstenot inovācijas interneta vidē, tostarp padarīt
ērtākus un pieejamus mobilos risinājumus. Esam novērojuši tendenci, ka klienti,
gatavojoties veikt apdrošināšanu par lielākām summām, vispirms izpēta tās
veidus un iespējas internetā, bet galīgo lēmumu tomēr pieņem sarunā ar
konsultantu pa tālruni vai klātienē. Mazākas, regulāri veicamas apdrošināšanas
prēmijas bez šaubīšanās tiek apmaksātas tiešsaistē, un šai praksei ir tendence
pieaugt.
Veselības apdrošināšanā viens no nākotnes
jautājumiem būs nepieciešamība pārskatīt nodokļu atvieglojumu griestus valsts
uzņēmumos strādājošajiem. Pašreizējie griesti 215 eiro apmērā tika noteikti
pirms 11 gadiem, bet veselības aprūpes pakalpojumu cenas kopš tā laika
ievērojami augušas, tādējādi šie atvieglojumi uzņēmumiem sen vairs neatbilst
reālajai situācijai. Savukārt veselības apdrošināšanas polise kā darbinieku
piesaistīšanas instruments kļuvusi par ierastu bonusu paketes daļu.