Izrādās, tikai 30% balsstiesīgo apgalvo, ka gaidāmajās vēlēšanās balsos par to pašu partiju vai partiju apvienību, kurā ietilpst attiecīgā partija, par ko viņi balsojuši iepriekšējās vēlēšanās, savukārt 46% apgalvo, ka balsos par kādu citu. Taču partiju reitingi liecina, ka jaunajā parlamentā kopumā būs tās pašas partijas un līdz ar to arī visdrīzāk tie paši politiķi, turklāt jāņem vērā, ka daudzas «vecās» partijas šajās vēlēšanās ir noslēpušās aiz jaunizveidotu vēlēšanu apvienību izkārtnēm.

Līdz ar to, ja vien DnB NORD Latvijas barometra respondenti nemelo, un man nav pamata domāt, ka tas tā varētu būt, tad 3. oktobra rītā ļoti daudzus var sagaidīt rūgta vilšanās. Ir pamats domāt, ka lielākā daļa vēlētāju dosies pie urnām, lai balsotu par pārmaiņām. Savukārt aptauju dati liecina, ka elektorālo simpātiju maiņas lielā mērā notiek to pašu «veco» partiju lokā, – tie, kuri iepriekšējās Saeimas vēlēšanās balsoja par Tautas partiju, bet patlaban jūtas vīlušies, oktobrī balsos par Vienotību vai Zaļo un zemnieku savienību. Bet tie, kuri balsoja par Jauno laiku, tagad balsos par Zaļo un zemnieku savienību vai apvienību Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK u.tml.

Līdz ar to, lai gan liela daļa vēlētāju savus favorītus būs nomainījuši, vismaz pagaidām izskatās, ka kopējais rezultāts - gan partiju kompozīcija, gan personālijas - lielā mērā būs tāds pats vai pietiekami līdzīgs, lai visi tie, kuri balsoja par pārmaiņām, drīz vien būtu dziļi vīlušies. Kaut arī pagaidām tikai teorētiska, aptauju dati liecina, ka šāda iespēja ir visai reāla.

Turklāt, kā dzīvē izpaužas šī vilšanās un kā tas atsaucas uz valsti un visiem Latvijas iedzīvotājiem, mēs redzējām jau iepriekšējo Saeimas vēlēšanu laikā. Arī tad aptaujas liecināja, ka lielākā daļa pilsoņu vēlējās pārmaiņas un par tādām arī balsoja, taču vēlēšanu tehniskais galarezultāts bija tāds, ka balsis sadalīja tie paši, kuri iepriekš, un pie varas palika iepriekšējā koalīcija. Turklāt ar pārliecību, ka vēlētāji to tā arī vēlējušies un ka tai ir pilsoņu uzticība un līdz ar to arī stingrs un nepārprotams vēlētāju dots mandāts pārvaldīt valsti. Patiesībā tas tā nebija, un tāpēc 2008. gadā mēs visi ātri vien iekritām tik dziļā uzticības krīzes bedrē, ka zemāk jau vairs nebija kur krist. Valstij tas bija ļoti postoši, turklāt uz savas ādas to esam izbaudījuši mēs visi!

Vēlēšanām ir daudz aspektu un uzdevumu, un viens no tiem ir atjaunot uzticību varai. Ja tas tā nenotiek, tad vēlēšanas vienu no saviem uzdevumiem, manuprāt, pašreizējos apstākļos pat ļoti būtisku, nav izpildījušas - valstī ir krīze, un elitei ir problēmas to risināt. Diemžēl pastāv iespēja, ka gaidāmās vēlēšanas var atkārtot iepriekšējās, bet labāk būtu, ja tas tā nenotiktu! 

Ar pilnu DnB NORD Latvijas barometra nr. 29 pētījumu var iepazīties DnB NORD bankas mājaslapā.