Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams. 

Tomēr jebkuram mūsdienīgam loģistikas uzņēmumam ir svarīgi rūpēties par ilgtspējīgu attīstību, apzinoties to arī “Kreiss” pakāpeniski ievieš ekonomiski pamatotus "zaļos risinājumus", kas iet kopsolī ar laiku un uzņēmējdarbības interesēm. Piemēram, esam uzstādījuši kravas automašīnām, kuru specifikācija to ļauj, degvielas ekonomijas paketi, kas samazina degvielas patēriņu un CO2 emisijas. Tiek izmantotas zemas pretestības riepas, kas samazina degvielas patēriņu un tādā veidā tiek panākts CO2 izmešu samazinājums. Ir būtiski ieguldīt līdzekļus arī autovadītāju kvalifikācijas celšanā, mācot viņiem ekonomisku braukšanu, kas arī ievērojami samazina CO2 izmešus. Savas puspiekabes aprīkojam ar saules baterijām, kas palīdz uzturēt transportlīdzekļa iekšējās sistēmas, piemēram, navigāciju, neizmantojot dīzeļdegvielu, savukārt mūsu puspiekabju stāvlaukums Mārupē ir pilnībā aprīkots ar elektriskajiem lādētājiem, lai puspiekabju ledusskapji un iekšējās GPS sistēmas darbotos, izmantojot elektrību, nevis dīzeļdegvielu. Pēdējo gadu laikā klientu pusē ir novērojama tendence pieprasīt CO2 emisiju pārskatus par savu kravu pārvadājumiem vai pieprasīt izmantot videi nekaitīgāku dīzeļdegvielu (HVO) savos maršrutos, taču priekšā vēl ir daudz padziļināta darba ar klientiem, lai pilnībā pārietu uz ekoloģisku režīmu, neapdraudot uzņēmuma rentabilitāti. Taču mēs ticam, ka to ir iespējams panākt, rūpīgi plānojot savu attīstību tajā virzienā. 

Digitalizācija, mākslīgais intelekts un kiberdrošība

Tehnoloģijas palīdz loģistikas uzņēmumiem ne tikai samazināt kaitējumu videi, bet arī uzlabot veiktspēju un servisa līmeni. Līdzīgi, kā rūpniecības nozarē, arī loģistikā viss norāda uz tendenci aizvien vairāk izmantot digitalizētus rīkus un uz mākslīgā intelekta balstītus risinājumus. Jau tagad, pateicoties programmām un aplikācijām, var viegli sekot līdzi piegādes procesiem tiešsaistes režīmā, kas nodrošina piegādes ķēžu caurspīdīgumu. Mākslīgais intelekts ievērojami uzlabos radītājus, veicot noliktavu un kravu monitoringu, palīdzot speciālistiem precīzāk plānot pasūtījumus un piegādes. Iespēja sekot līdzi kravai ļauj klientam jebkurā laikā apskatīt savas kravas atrašanas vietu maršrutā un pārliecināties par tās drošību.

Tomēr loģistikas jomas digitalizācija noved pie tā, ka drošība ir būtiska ne tikai uz ceļiem, bet arī kiberpasaulē. Ir gaidāms, ka 2024. gadā loģistikas jomas uzņēmumi un lieli pasūtītāji būs gatavi ieguldīt ievērojamus līdzekļus kiberdrošībā, lai aizsargātu konfidenciālo informāciju, novērstu kiberuzbrukumu riskus, kas var apdraudēt operatīvo darbību, līdzīgi kā to dara valstu valdības. Daudzfaktoru autentifikācija – viens no risinājumiem, kas iegūst aizvien lielāku izplatību. Pašlaik ir īpaši aktuāli sekot līdzi datu drošībai pēdējās jūdzes piegādes posmā, kas nozīmē piegādi no noliktavas līdz gala patērētājam.

Viena no tehnoloģijām, kura turpinās savu attīstību un tiks vairāk pielietota loģistikas jomā – blokķēde, kas ļaus šifrēt un glābāt datus, izkliedētos vairākos datoros un datu nesējos. Tā kā katrs ieraksts (bloks) ietekmē nākamo ierakstu, rezultātā mēs iegūstam precīzu, ticamu informāciju, kuru nav iespējams sagrozīt. Tas padarīs tirgu godīgāku un ļaus klientiem un partneriem ātrāk pārbaudīt informāciju. Gan kravu īpašnieki, gan pārvadātāji gatavojas blokķēdes tehnoloģijas integrācijai savās sistēmās, lai nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk ieviest jauninājumus.

2024. gadam būs tipiski pievērst lielu uzmanību jauno tehnoloģiju ieviešanai digitalizācijas un kiberdrošības jomās, kā arī investēt ilgtspējas attīstībā visas piegādes ķēdes garumā. Noteikti saskarsimies arī ar jauniem izaicinājumiem, kurus mums nesīs globālā ekonomika, piemēram, degvielas cenu svārstībām un darbaspēka trūkumu.

Šoferu trūkums ir aizvien jūtams

Viens no tādiem izaicinājumiem ir autovadītāju trūkums, it īpaši tālsatiksmes transporta jomā. Pasaules autotransporta organizācija izteica prognozi, ka pēc 5 gadiem situācija ar autovadītāju deficītu tikai pasliktināsies, Eiropā pietrūks 745 tūkst. vadītāju. Skaidrs, ka valdībām kopā ar transporta uzņēmumiem nekavējoties jāsāk rīkoties, lai situāciju uzlabotu. Viens no risinājumiem ir moderni aprīkoto automašīnu un infrastruktūras attīstība, kas nodrošina autovadītājiem patīkamākus un drošākus darba apstākļus, piemēram, vairāk apsargātu atpūtas vietu, pieejamu labierīcību uz ceļiem utt.. Tomēr ir būtiski strādāt arī tieši ar cilvēkiem. Pašlaik Eiropā tikai 5% autovadītāju ir jaunāki par 25 gadiem, profesija strauji noveco. Ir svarīgi sākt piesaistīt jauniešus šai profesijai, tādēļ izglītības sistēmas pilnveidošana transporta nozarē varētu būtiski uzlabot situāciju darba tirgū. Kā vienu no iemesliem, kas darba pretendentiem traucē kvalificēties kravas automašīnu vadītāja amatam, ir tas, ka nevar uzreiz apgūt C kategoriju: sākumā jānokārto B kategorija. Teorētisko eksāmenu jautājumi abām kategorijām daļēji pārklājās, bet pretendenti tērē laiku pēc satura līdzīgu pārbaudījumu kārtošanai. Citādāka apmācību sistēma veicinātu motivāciju apgūt jauno profesiju. Īpaši tas ir aktuāli jauniešiem, kuri vēlas pēc iespējās ātrāk uzsākt savu karjeru un pelnīt. Mēs arī atbalstām nozares sabiedrisko organizāciju viedokli, ka būtu nepieciešams atbalstīt speciālu apmācības programmu izveidi profesionālajiem autovadītājiem ar Eiropas Savienības fondu piesaisti, kas samazinātu finansiālo slogu pārvadātājiem un veicinātu autovadītāju kvalifikācijas celšanos. Kopumā jauniešu vidū iztrūkst zināšanas par kravas automobiļa šofera profesiju kā tādu un viņi neizskata to kā iespējamo pamatdarbu, bet tikai kā rezerves plānu. Ceru, ka kopā strādājot pie nozares attīstības un izglītības sistēmas pilnveidošanas mēs kopīgi varēsim uzlabot situāciju.