Šo dokumentu izstrādes laikā gan iepriekšminētās iestādes, gan arī citas iestādes un nevalstiskās organizācijas kopā identificēja vairākus trūkumus, pašreizējā publisko iepirkumu regulējumā.Norādot, ka problēmas un būtiski izaicinājumi ir visā publisko iepirkumu sistēmā, sākot no iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas līdz pat līguma izpildes kontrolei. Institūcijas identificēja vairākas pastāvošās problēmas iepirkumu procesā un visā sistēmā, tai skaitā gan normatīvo aktu piemērošanas kļūdas, gan sistēmas negatīvo ietekmi uz konkurenci, iepirkumu sadārdzinājumi, kā arī iepirkumu izpildes zemā kvalitāte.

Tādēļ informatīvais ziņojums un pēcāk arī rīcības plāns koncentrējās uz mērķi panākt iepirkuma procesa atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, piegādātāju godprātību, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.
Rīcības plāns publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai Ministru kabinetā tika apstiprināts 2020.gada 11.februārī.

Cita starpā, rīcības plāns identificēja šādus pasākumus publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai:

• pilnveidot informācijas pieejamību par publisko iepirkumu līgumiem;
• celt iepirkuma komisijas locekļu kvalifikāciju un kapacitāti;
• pilnveidot kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumus, lai novērstu negodprātīgu rīcību;
• noteikt pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem būvdarbu līgumos;
• paplašināt Konkurences padomes pilnvaras ar efektīvākiem atbildības piemērošanas rīkiem;
• panākt efektīvu būvniecības procesu, celt būvniecības nozares produktivitāti un kvalitāti, un samazināt izmaksas visā būves dzīves ciklā.

Rīcības plānā kopā noteikti 14 rīcības plāna pasākumi, kurus ieviešot tiktu uzlabota publisko iepirkumu sistēma. Plānotie pasākumi vērtējami atzinīgi, jo tie ne tikai sakārtotu sistemātiskas kļūdas iepirkumos, bet arī veicinātu godīgu konkurenci, piegādātāju un pasūtītāju godprātību, un procesa uzlabošanu kopumā.

Lai gan atbildīgajām institūcijām tika uzdots īstenot rīcības plānā iekļautos pasākumus jau šī gada sākumā, Covid - 19 krīze uzlika pauzi turpmākai publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai.

Uzraudzība pār simtiem miljonu eiro pasūtījumiem

Jau Covid-19 krīzes sākumā visā pasaulē paredzēja ekonomisko krīzi, tādēļ valstis nekavējās pieņemt lēmumus par papildu finansējumu novirzīšanu, aizdevumu piesaistīšanu u.tml. Covid-19 ekonomiskās krīzes veiksmīgai pārvarēšanai tika pārvirzīti visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ieplūst papildu finansējums - finansējums no ES institūcijām, Kohēzijas fondu līdzekļu novirzīšana uz citām nozarēm, kā arī aizdevumi vairāku miljardu apmērā.

Finansējumu valsts cita starpā plāno veikt vairākus apjomīgus iepirkumus. Finansējums tik tiešām pieejams vēl iepriekš nebijušā apmērā, taču skaidrs plāns par to, kā finansējumu sadalīt vēl nav. No publiskajā telpā izskanējušās informācijas, ka daudz līdzekļu tiks novirzīti būvniecībai, kā arī citām nozarēm un projektiem, kuri tiks īstenoti caur publiskajiem iepirkumiem.

Taču ņemot vērā to, ka publisko iepirkum reforma ir jau uzsākta un tās sākotnējā stadijā jau ir identificēti pietiekami problemātiskas un sistemātiskas nepilnības, esošajā sistēmā gan preču un pakalpojumu, gan būvdarbu iepirkumos, jājautā, vai virkne ar jauniem izsludinātiem iepirkumiem piemērojot esošo regulējumu ir pareizākais solis tālākai rīcībai?

Jau iepriekš minēju, ka rīcības plānā ietvertie pasākumi vērtējami atzinīgi. Piemēram, attīstot datu apmaiņu un radot centralizētu datu apmaiņas sistēmu, kurā atrodama informācija par līgumu izpildēm, apakšuzņēmējiem, iepriekšējo pieredzi, līguma izpildi u.tml., nodrošinātu pasūtītāju informētību un operatīvāku iespēju identificēt krāpšanas shēmas un karteļus iepirkumos. Savukārt, ceļot komisijas locekļu kvalifikāciju mazinātos publisko iepirkumu sadardzinātība, kā arī nepamatotu prasību izvirzīšana un iepirkuma procesa kvalitāte. Paplašinot Konkurences padomes kompetenci, tiktu celta godīgas konkurences prakse iepirkumu procesā un piegādātāju iniciatīva būt godprātīgākiem, un veicinātu konkurenci starp piegādātājiem.

"LIELIE dati" praksē

Iepirkumu procesa un visas sistēmas uzlabošanai, svarīgi būtu ņemt vērā tehnoloģiju attīstību un inovācijas datu apmaiņā. Datu apmaiņa un apjomīgas informācijas sistēmas jau tagad ir neatņemama sastāvdaļa gan ikdienā, gan arī darbu procesā. Savukārt, iepirkumu procesā kvalitatīvas datu sistēmas izveidei būtu nepieciešams būt vienai no prioritātēm. Piemēram, izveidojot centralizētu automatizētu monitoringa sistēmu var identificēt krāpšanās pazīmes iepirkumā un "izķert" negodprātīgu piegādātāju piedāvājumus.

Savukārt, ieviešot kvalitatīvāku datu apmaiņas sistēmu attiecībā par apakšuzņēmējiem, pasūtītājs iepirkuma procesā būtu informēts par piegādātāja apakšuzņēmējiem. Šie ir tikai daži piemēri, kā, uzlabojot datu informācijas apmaiņu un izveidojot vienotu informācijas sistēmu, tiktu nodrošināta pasūtītāja informētība par tā potenciālajiem piegādātājiem. Papildu, šāds informācijas atklātums nenoliedzami motivētu piegādātāju godprātību.

Jāpatur prātā, ka sākotnējais publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanas mērķis bija negodīgas konkurences izskaušana un sistēmas efektīva darbība. Papildus ieviešot rīcības plānā minētos pasākumus, tiku celta gan pasūtītāju kvalifikācija, gan arī pasūtītāju informētība, kas bremzētu piegādātāju izmantot krāpšanos vai kā citādi negodprātīgi rīkoties iepirkumu pocesā. Skaidrs, ka tiesības uz valsts pasūtījumiem jāiegūst godīgas konkurences rezultātā, tas ir viens no publisko iepirkumu regulējuma mērķiem un tikai caur godīgu konkurenci tiks nodrošināts valsts pasūtījums, kas nav sadārdzināts ar nepamatotām prasībām vai tā izpilde ilgst nesamērīgi ilgi.

Uzlabojumi nepieciešami steidzami

Skaidrs, ka visus rīcības plānā iekļautos pasākumus nav iespējams īstenot uzreiz un ātri, tai pat laikā, kavēties ar pasākumu ieviešanu nedrīkst. It īpaši tagad, kad tiek plānots veikt vairākus desmitus publisko iepirkumu. Maija beigās jau tika izsludināti pirmie iepirkumi ceļu papildu remontdarbiem no līdzekļiem nepārdezertētiem gadījumiem un neapšaubāmi, ka sekos vēl desmitiem iepirkumu.

Ieviešot gudrāku un efektīvāku kontroli pār publiskā iepirkuma procesu, un pār piegādātājiem tiktu sasniegti publiskā iepirkuma mērķi un organizēti iepirkumi, kas sildītu valsts ekonomiku un celtu konkurenci starp uzņēmējiem. Tādēļ, būtu nepieciešams izvērtēt vai tagad veicot vairākus apjomīgus iepirkumus, tiks panākts vēlamais rezultāts un šie iepirkumi būs lietderīgi, ekonomiski, efektīvi un vai tik tiešām tie sildīs ekonomiku, un palīdzēs tai atkopties pēc Covid-19 krīzes. Ja valdība ir atzinusi, ka līdzšinējā iepirkumu sistēma nesasniedz publisko iepirkumu regulējuma mērķi un ir neefektīva, varbūt pirms miljonu ieguldīšanas jaunos iepirkumos, būtu nepieciešams līdz galam "pieķerties" pie sistēmas uzlabošanas.