Ko darīt ar pašreizējām līgumsaistībām un kā līgumus slēgt turpmāk?

Nepārvaramas varas klauzulas ir iekļautas virknē noslēgto līgumu visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas praksē šie līgumu noteikumi tiek izmantoti reti, pusēm nesaskaroties ar apstākļiem, ko varētu raksturot kā nepārvaramu varu. Tomēr pašreizējā "Covid-19" vīrusa straujā izplatība un pret to vērstie valdības ierobežojošie pasākumi ir uzskatāmi parādījuši, ka noslēgtos līgumus vistiešākajā veidā var ietekmēt apstākļi, ko puses, līgumu slēdzot, nedz varēja paredzēt, nedz pašlaik var novērst.

Plašas diskusijas sabiedrībā raisa jautājums, vai "Covid-19" krīzes un Ministru kabineta (MK) 12.03.2020. rīkojuma par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu, kā arī tā grozījumu un papildinājumu izraisītās sekas un ierobežojumi ir nepārvaramas varas apstākļi. Tāpēc esam apkopojuši praktiskus ieteikumus, kas palīdzēs labāk orientēties esošajā situācijā, kā arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.

Kas ir nepārvarama vara?

Latvijas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē ir atzīts, ka nepārvaramas varas koncepciju veido četri obligāti elementi (jāizpildās visiem šiem kritērijiem). Nepārvarama vara ir notikums:

•     no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;
•     kuru saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī nevarēja paredzēt;
•     kas nav noticis puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;
•     kas saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet arī neiespējamu.

Novērtējot "Covid-19" ietekmi uz noslēgtajām līgumsaistībām un iespēju atsaukties uz nepārvaramu varu kā pamatu līguma neizpildei, katrs atsevišķais gadījums ir izvērtējams individuāli. Izšķiroša nozīme ir vērtējumam, vai saistību izpilde jauno apstākļu dēļ ir kļuvusi apgrūtināta, piemēram, finansiālu grūtību dēļ, vai pavisam neiespējama.

VISS EKSPERTU KOMENTĀRS LASĀMS "DB HUB" PLATFORMĀ, KLIKŠĶINOT ŠEIT.